"PEP mamma" Vakar ciemos bija atnākusi
PEP mamma. Mērķis bija, lai viņai rastos darba pieprasījuma precedents manā apkaimē, lai mūsu pašvaldība viņai dotu darbiņu, sniedzot mūsu ciema māmiņām jaunu sociālo pakalpojumu, par kuru uzrakstīt avīzē, un tādējādi vēl vairāk nospodrinātu savu tā jau spodro tēlu - visiem labi, un jaunās, nepieredzējušās māmiņas saņem padomus bez vajadzības rakāties pa neskaidrajām, nepareizību un pretrunu pilnajām internetu ārēm.
PEP mamma runāja daudz, norunāja kādas divas stundas, un caur viņas vārdu plūdiem varēja izvilkt vairākus sausos atlikumus. Piemēram, ka labākā spēļmantiņa pašlaik priekš A. ir sarkana vai dzeltena cieta auduma lupatiņa (tāda, kas nepūkojas). Uz dibena krēma vietā pamēģināt uzkaisīt kartupeļu cieti. Rāpot uz vēderiņa likt nevis tieši pirms vai pēc ēšanas, bet gan tad, kad liekas, ka drīz varētu sākt gribēt ēst. Ēšanas starplaikus pamēģināt izstiept garākus par 1 stundu var, ja nevis dod ēst uzreiz, bet pamēģina izklaidēt, pastaigāt apkārt, pamainīt pozas u.tml.
Tiešām, PEP mammas ciemošanās laikā laiku līdz nākamajai ēdienreizei izstiepām līdz 2,5 stundām. Tiklīdz PEP mamma bija aizgājusi, A. atmaksāja par pārciesto ar uzviju, un laiks no 16:30 līdz 22.00 bija viena vienīga nepārtraukta ēšana - nemaz nevarēja saprast, cik "ēdienreizes" tur bija, jo burtiski tā bija viena vienīga ēšana, noliec malā, un pēc 2 minūtēm atkal izsalcis. Pa starpu māmiņa vēl 2 stundas pagulēja, un tētis tikmēr izbaroja A. veselas 2 piena pudeles.