| 7:05p |
Dzin, dzin, esmu klāt, vai jūs mani gaidījāt?
Tas, kas viņam bija piedzimšana, vecākiem bija pārdzimšana un it kā iepriekšējās dzīves aizpeldēšana nebūtībā. Divas nedēļas bezmiega un pārdzīvoto sāpju un emociju šoks, un te nu ir jauntapusī Māte: pie sava rakstāmgalda un datora - vietā, kura šķita, ka bija pārstājusi eksistēt - it kā nekas nebūtu noticis, tikai pie grozāmā krēsla ir piesieta spilvenu kaudze, un uz lielā galda atrodas groziņš. Groziņā Kāds saldi dus un šad tad nopūšas.
Divas nedēļas vēl nemaz nav nosvinētas. Atvase pieņēmusies svarā par 400 gramiem, iemācījusies ļoti veikli rīkoties ar krūtsgalu, ar prieku izbauda izlietnē silta ūdens straumi sev uz kājiņām (kuras pastiepj pretī uz straumi), šad tad pasmaida un šad tad pat pieskaras lietām un cilvēkiem ar rociņu.
Atvasei ar labiem rezultātiem ir piemērīti ratiņi, slings un Disana eko-autiņi, ir arī atrasta stabila nakts guļvieta mātes gultas maliņā - pēc vairākkārtīgiem eksperimentiem bērnu redeļu gultiņa un grozs tika atzīti par šādiem nolūkiem nederīgiem. Bērna/mātes istaba, virtuve un vannasistaba ir krietni izmainījušās. Smaržo pēc Ģimenes. Māte ir iemanījusies darīt mazus darbiņus, vienlaikus apkopjot bērnu, iemanījusies arī kādā brīnumainā veidā nedaudz pagulēt, un ik pa laikam atgūt prāta skaidrību, un adaptācijas/šoka periods izskatās pārvarēts: māte ir padarīta rīcībspējīga un puslīdz autonomi funkcionējoša, galvenokārt pateicoties Izcilam Tēvam un Vīram, un tam, ka pastāv tāda lieta kā tēva atvaļinājums.
Dzimšana ir piereģistrēta, novada domē izsniedza jauku bonusu - apmēram 140 euro pabalstu skaidrā naudiņā, bērnu ārste satikta jau divas reizes, iešpricēta pote pret tuberkulozi un iedots K vitamīns (konakions). |