| 2:43p |
34. nedēļa
Mana topošā māmiņa šodien nolēma pierakstīt visādus faktus par mani, it sevišķi tos, kuriem varētu būt kāda saistība ar manu turpmāko fizisko un garīgo izaugsmi.
Man pašam ir 34. nedēļas (iekšpuses nedēļas. kad piedzimšu, tad tās atkal atsāks skaitīt no nulles, jo mēs neesam ebreji, un tāds ir ieradums.)
Tas ir gandrīz 8 mēneši.
Es tiku ieņemts priecīgos maija priekos, un man paredzēts piedzimt aptuveni pēc pusotra mēneša - ap 12. februāri.
Tagad man rit 34. nedēļa, un nu jau es un mani pavadošais augļūdeņu maiss, mēs abi esam māmiņai galīgi apnikuši, viņai visu laiku mūs ir jānēsā, miegā un nomodā. Agrāk viņai bija grūti uzvilkt un novilkt zābakus un zeķes, bet sākot ar šo nedēļu viņa brīžiem vispār vairs nesaprot, kā tādas lietas darīt, jo ceļi atduras pret vēderu. Viņa tagad visu laiku valkā melnas treniņbikses vai legingus un vienmēr vienu un to pašu melno, plato, garo bītlenīti - citi apģērbi vairs nav paciešami. Šajās svētku brīvdienās viņa vispār neko nestrādā, neko nedara, tikai meditē un levitē un krīt sapņainā, slinkā apātijā, kamēr vīrietis mazgā veļu, kurina krāsni, cep kartupeļus, iepērkas un iet uz darbu. Tas viņai sāka jau apnikt, tāpēc viņa vismaz pierakstīs faktus par mani, lai būtu no šīm dienām kāds labums.
Māmiņai 29 gadi.
Tētim 34 gadi.
Gēni:
Abi topošie vecāki šķiet, ar visai labiem gēniem, neviens no viņiem nekad nav īpaši aizrāvies ar slimošanu, un abi var visai viegli noskriet caurmērā 10 kilometrus. Kad satrenējas, tad arī vairāk.
(Kāpēc slimot, ja var slinkot?)
(Nedaudz dzīvi gan traucē pastāvīgas un/vai sezonālas apātijas/depresijas lēkmes).
Brūni mati. Māmiņai nedaudz gaišāki, tēvam nedaudz tumšāki.
Etniskās asinis - māmiņai vairākās paaudzēs iestiepjas latviskas izcelsmes vienkāršu ļaužu radi, no tēva puses ir arī krievu asiņu piešprice).
Ko es ēdu caur nabassaiti:
Māmiņa nesmēķē un nelieto vielas, kas tiek uzskatītas par sliktām un riskantām, izņemot cukuru un cukuru saturošus produktus visai lielos daudzumos.
Tajā pašā maijā viņa gan vairākas reizes salietojās alkoholus, bet tiklīdz uzzināja par mani (man bija jau sešas nedēļas), tad pārstāja to darīt, jo izlasīja, ka tādi mazi ķermenīši kā manējais nepanesot un nefiltrējot tik stipras indes. Dažreiz gan visu šo mēnešu laikā viņa nav noturējusies un ir paostījusi un palaizījusi vīna, liķiera un šampanieša piles.
Visu vasaru viņai izdevās uzņemt vitamīnu kravu sezonas augļu un ogu veidolā, rudenī viņa atsāka ēst tikpat neveselīgi, cik visu mūžu, un mierināja savu sirdsapziņu ar šādām tabletēm: magnijs, folskābe un grūtnieču vitamīnu komplekss "Mamita", novembrī atmeta folskābi un sāka patērēt kalcija sūkājamās tabletes. Tām laikam klāt ir cukurs, tāpēc ir tādas dienas, kad viņa nenoturas, un nosūkā divas tabletes, nevis vienu.
Citādi māmiņa bieži ēd griķus, vīra ceptos kartupeļus ar sīpoliem, auzu pārslu putru, un dažāda veida latvisku variāciju kompleksās pusdienas ēdnīcā. Ik pa laikam salātlapas ar gurķiem un tomātiem un eļļu.
1 - 2 kafijas dienā, nestipras (daudz piena), bet ne katru dienu.
Galvenais trūkums viņas diētā ir nepietiekams ūdens patēriņš. Labi ja pāris glāzes ūdens dienā, citreiz pat mazāk.
Neregulāras ēdienreizes.
Svars:
Māmiņas normālais svars pēdējos gados svārstās starp 50 un 53 kg.
Jūnijā: 52 kg
9 nedēļas: 53 kg
12 ned.: 52,4 kg
18 ned.: 53,4 kg
26 ned.: 59,1 kg
30 ned.: 59,5 kg
Nupat pirms dažām dienām viņa sāka lietot pretstriju krēmu, katram gadījumam. Striju vēl nav, ir tikai brūna, vertikāla strīpa precīzi vēdera vidū un niezes sajūta.
Ko es klausos:
Ar Mocartu, Čaikovski, Haidnu un Gustavu Māleru (Symphony No. 2 'Auferstehung', Māris Jansons, Royal Concertgebouw Orchestra) mani palutināja tikai dažas reizes. Šad tad ar popmūziku, bet vispār diezgan reti.
Visbiežāk esmu klausījies tastatūras klaboņu, grāmatas lapu čaukstoņu, māmiņas balsi, vilciena dunoņu, kā arī lekcijas universitātē.
Spārdīšanās:
Kad esmu izsalcis , tad pastiprināti spārdos, pēdējā laikā esmu iemanījies arī trāpīt pa konkrētām vietām - pa ribām, pa kuņģi vai pa urīnpūsli.
Pārsvarā apmierinos ar dīdīšanos un grozīšanos, īpaši vakaros, kad māmiņa atslābina vēdera muskulatūru, bet ik pa laikam aizraujos ar atsevišķiem spēcīgiem sitieniem. Citreiz ritmiski klauvējos, aptuveni uz katru 2. vai 3. māmiņas sirdspukstu, šādās nodarbēs, ja vien gribu, varu būt visai neatlaidīgs, un darīt to ilgi, ilgi. |