« previous entry | next entry »
Apr. 21., 2017 | 01:06 pm

Manu sajūtu, ka neeksistēju, ik pa brīdim apstiprina apkārtējo nevērība. Es it kā varu iet ar diviem draugiem kaut kur kopā, bet viņi nepamana, ka aizeju līdz miskastei izmest banāna mizu - turpina runāt divatā. Tas nekas, ka nedaudz gaitā atpalieku - negaidīs. Zinu, ka tā manas personības vaina, bet tomēr, kā var būt tik vienaldzīgs pret kādu cilvēku, pat ja es nebūtu draugos.

Es galīgi neeksistēju, klaiņoju kā rēgs starp miesām.

Link | ir doma | Add to Memories

Comments {0}