« previous entry | next entry »
Apr. 18., 2017 | 07:27 pm

Neveiklāk sen nebiju jutusies.

Es tur iesteberēju ar nelielu nokavēšanos, virsdrēbēs un ar dēli pie rokas. Visu aši nometu uz krēsla un apsēžos kaut kādā savāda paskata krēslā ar atzveltni. Lēnām kaut ko sākām tad runāt, es nezināju, no kura gala sākt un kā kaut ko aplamu nepateikt. Centos pastāstīt visu, kā ir, bet man šķita, ka viņš bija apjucis, bet varbūt tādēļ, ka es bezsakarīgi runāju un apstājos, un biju saspringta. Bet kaut kā egoistiski, šķiet, par sevi vien runāt, pat ja otra darbs tevī klausīties.

Nākamnedēļ tai pašā dienā un laikā. Tad jau redzēs, varbūt būs vieglāk.

Link | ir doma | Add to Memories


Comments {0}