borderfine [entries|archive|friends|userinfo]
borderfine

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[May. 23rd, 2019|01:23 am]
par prieku, par asarām, par prieka asarām, par visādīem šķidrumiem, kas nāk ārā no cilvēka. asaras laikam ir tas skaistākais, nezvai teiksim prieka urīns būtu dikti romantiski, vai bēdu sperma, vai miera caureja. Visiem ir kautkas jauks un kautkas ne tik jauks un kopīgs. man šovakar izdevās lielāko daļu reizē izdarīt. nezkapēc (visticamākais tieši zinu kāpēc) atkal pamodos netālu no mātes kapa ar visu ķermeni niezošu, domāju, ka kautkāda ādas reakcija, loģiski, savādāk jau liakam nav, biju atlūzis skudru pūznī pie jūras un tur bija ne tikai skudras, skudras tā teikt cīnījās par savu pūzni, ar zirnekļiem, vabolēm, tārpiņiem (gumijas) un mani. to es apjautu tikai tad, kad stundu biju nosēdējis tajā čupā kasīdamies, kur vien var un nesaprazdams, kur esmu, kas esmu un kāpēc man niez paduses. tad lēnām apjautu, ka nekas no tā nav būtisks, ieraudzīju jūru un nolēmu atvēsināt sāpošās pūtītes ar aukstu jūras ūdentiņu, ko arī veiksmīgi izdarīju iazmirsu tikai novilkt drēbes un apjaust, ka ir jau pēc desmitiem no rīta un pludmale pilna slāvu, nu nekas, tas nudien nebija nekas jauns arī tas, ka kārtējais telefons izmērcēts līdz nelietošanai un maks aizskalojies līča stūros pie visiem maniem leģendārajiem makiem. labāk peldos visā nekā nekā. dienas laikā. lai vai kā, pēc tā visa atvēsināšanās pasākuma ielīdu visklusākajā kaktā kāpās izžūt un acīmredzami neplānoti nosnausties. pamodināji mani kautkādi uzbāzīgi policisti, teica, ka piejūras mieru traucējot, mans atrunas, par vilcieniem un graudu pārstrādes kombinātu un šoseju viņi neņēma vēra, nogādāja mani iecirknī, kur biki pažāvējos, nosaucu savu p.k., pateicu, sorry un aizgāju pēc naudas, kas bija neiedomājami netālu, izdomāju, ka šitāds notikumu pavērsiens + vēl tas, ka iztīrīju dveseli atdodot pusaugu dzērājam viņa kabatas nazi, pelnīja viskiju un vēl šo to. tā nu te sēžu ēdu krabjus, dzeru viskija paliekas un domāju, va vellos es esmu viens sasosdīti sasodīt brīnumains puika.
linkpost comment

[May. 21st, 2019|01:12 am]
tiepties, stipeties, apkār tīties. aptinu ap roku baigi ciešu gumijas gumiju {) ceru, ka atstās rētu, jau 4 dienu stāv briesmīg niiez, bet neasiņos, tas mani baida, jo pastāv, ka nepaliks rēta, bet es gribu rēeu gribu grbu, kukaiņi lido tāk traki ap lampu un man bail, ka rētas vietā es palikšu bez rokas, tāda savārgusi liekas,bet tas to vērts, es ņemšu to risku. cīšiņs un ola cepas, suns dzer netīru ūdeni, tētis lamājas par saplēstu krūzi, es esmu izdzēris dienas laikā trīs nedēļu narkotiku devu un jūs\tos salauzts, jo man teorētiski ir tagad jāpiebremzē, bet es tā nemāku,, iedzeršu traktieri un skatīšos kāda tad dzīve liekas. griezies, griezies, bet nekad neatgriezies, lūdzu? as if
linkpost comment

[May. 17th, 2019|03:35 am]
kad tā padomā, kad tā atceras, tad visnotaļ nekā nav neinteresanta nebijis. Bet tik briesmīgi grauž katrš šitas bezjēdzīgais mirklis, ka liekas domāt, ka tie visi ir bijuši meli. bet meli ir jautri un jautri ir meli, ja nebūt to tad nebūtu nekā. padomā, cik pasaule būtu garlaicīga, ja nebūtu melu, ok, iebraucu garlaicīgajā teritorijā, tas noteikti nozīmē tikai vienu, esmu pārāk sameties un man jāmet vēl nevis jāmēģina runāt par meliem, jo par tiem visi visu zin, izņemot mani, jo es vēljoprojām mēginu sevi manipulēt, lai cik padebbīli tas neliktos. priekā, bēdas acu lēktās, lielās garas, garas kājas, un aaarvien tāāāāālāāk graužo iekšāk dziļāk melanholijā, vai kā tur bija, hvz, bet filma bija fein bez gal Lars Fon T un Lake Of T būtu perfekta kombinācija. IR!! Tikai nav vēl realizēta. Un nevajagās, vismaz ne ārpus manas melu pilnās pakaļas. ;)
linkpost comment

[May. 14th, 2019|09:06 pm]
opā rillā, pagājuši jau divi mēneši kopš pēdējoreizi mēģināju izdarīt pašnāvību, šoreiz nosaldējot sevi. nerekomendēju. pirmkārt, baigi auksts, otrkārt, kā redzams, neefektīvi. bet varbūt kādam ar pietiekošu gribasspēku vai pietiekošu aukstumu jo 0 jau nav īsti auksti. Varbūt, ja tiktu kādā kārtīgā gaļas saldētavā vismaz -50, pliks un bagāts un būtu pietiekoši salietojies visādas nezālītes un izdotos atlūzt, tad gan jau izdotos nobeigties, bet, kur, lai tiek pie tadas saldētavas. varētu jau aizšaut uz Sibīrijas tālajiem galiem vai vēl foršāk uz kādu no poliem (vēlams Dienvidu, izrādās tur stipri aukstāks un stipri vieglāka piekļuve(es veicu pētījumus =D)), bet tam vajdzētu sist stipri virs maniem atlikušajiem 90 eiro. Šaubos braucot pa šo naudu uz tālāko aukstāko vietu, kas varētu būt kautkur Somijā, varbūt varētu tik ar kājām uz Norvēģiju, bet es nezinu kā tur ar tām robežām, negribu tikt pamanīts ar pasi, tad mani varētu lokalizēt. Būtu jau forši, sapnis,- nomirt Norvēģijā, paliks kārtējais nepiepildītais. Phe, a k o dar ī t, ja nav dukas, tad nav. Visiem jau dukas nepietiek. Duka ir tik, cik viņa ir un kādam bez viņas jāiztiek. Nepiedodama resursu sadale. Fuj, Pērkonam!
linkpost comment

[May. 14th, 2019|01:12 am]
nenožēlojams
linkpost comment

[May. 14th, 2019|12:10 am]
pirms pieskaros sev, vai tev, vai rokam vai blūzam, nav īsti būtiski un, ne jonevairāk svarīgi, vai es varu pieskarties klaviatūrai, kas man pateiks daudz vairāk nekā es un jūs visu vecās draugu meita, nebija viņi man draugi bļeģ kā es to senci ienīdu faking svētais dieva fāterītis, kas māk izpirkt vainu ar atttaisnošanos jēzū kristū, velns, tas bija 13-14 gadus atpakaļ, bet es vēljoprojām gribu viņu nogremdēt, ārkārtīgi nepatīkami ļaudis. tā vai savādāk, bēdīgi, ka cilvēki pēc visa ši mūsdienu ''zinu visu, gribu visu'' laikmeta vēljoprojām atrod savuai dzīvei kautkākai mikipeli.... man dikti dikti žēl, ka tie krusnteši zināja,ko darīja, jebal, man liekas viņiem nebija ne jausmas, cik debīli ir neiropieši.
linkpost comment

[May. 13th, 2019|04:32 am]
tad, jaa
linkpost comment

[May. 12th, 2019|08:07 pm]
pļauj, pļauj un pļauj zajebaļi. un es muļkīc vnm ceru, ka aizaugs viss ciet un būs krūmi un koki un sūnas visur, bet ir tikai krūmgrieži, kokgāži, sūnbriži. es varētu visu dzīvi vērot, kā aizaug purvs un rodas mežs, un tad sapūst mežš un izkalst pļava un iestājas ledus laikmets, kaķis ķer ābeles ziedus, dumjš, bet nāvīgi veikls, vienreiz aizvilkos līdz pat smilšu čupām un tur gulēja cilvēks, domāju, ka beigts, apsēdos līdzās, izdzēru mazo balzāmiņu un aizgāju. atnācu atpakaļ vēl gulēja, bet uz otriem sānien, izdzēru uz to vēl vienu balzāmiņu- drusku lielāku un ar citu smaku un priecīgs aizgāju prom, jo šis bija dzīvs, mirušos traucēt ir tikpat grūti kā dzīvos. atceros kā toreiz nodzēries pamodos ar piesalušu vaigu pie linoleja, tā notiek.. bet tā kā pacietība dīvainā kārtā ir viena no manām gan labākajām, gan sliktākajām īpašībām, tad sagaidīju rītu un linolejs atsala, varbūt es sāku svīst, es vairs neatceros, tas bija kautkad, kad vēl nepļāva.
linkpost comment

[May. 8th, 2019|05:07 pm]
katru nakti kautkur sapņos salūzt sirds un dzīvība nozib gar acīm piu piu visu laiku nepārtraukti skaisti skaist atraugas bez skābēm nāk
linkpost comment

[May. 5th, 2019|04:29 pm]
profila bildes viņam visām , pie ūdens, pie spoguļa, pie kāda tipoš svarīģa objekta, ahhhhhh!!!, es pis, bļe, un galvenais neaizmirsti smaidīt un 12 tonnas ar smeķi uzkrāmēt pirms tam, kas notiek....
linkpost comment

[May. 4th, 2019|09:28 pm]
[music |god save the queen]

atceros, ka meitenei, kas man toreiz briesmīgi forša likās, saņēmos un izlasīju pāris savus dzejoļus, viss, ko viņa pateica bija, tur ir pārāk daudz 'es', toreiz dikti apvainojos, kaut max mēģināju neizrādīt, bet, protams sapratu, ka viņai taisnība, laikam biju cerējis, ka viņa nebūs tik patiesa. bet patiesa viņa nebija, jo vairāk nekā pusgadu man nepateica, ka viņai ir izredzētais un es esmu tikai tā, kā viņas visas saka, interesants cilvēks. HA! Klasika, āj? Laivaikā, tas vismaz attaisno nevajadzīgo atklātību. Es jau zināju, ka es par daudz esoju. Es esmu, man nav un man nebūs. Es esmu es un man nekā cita nav.
link2 comments|post comment

[May. 2nd, 2019|02:38 pm]
Būtu interesanti nonākt Vācijas cietumā. Tur varētu būt skaisti. Noteikti interesantāk nekā būt ieslodzītam istabā. Kā diez viņi mani tur notransportēs. Bezmaksas lidojums? Bezgalīgi ilga pastaiga. Noteikti vnk ieliktu tepat vietējā cietumā, kas būtu sasodīti garlaicīgi. Vēstule. Apzagts. Roma. Ha. Bizness. Interesanti jau. Man pat gružus neļauj lasīt. Labi, ka vismaz gružot ļauj. Kamēr nav pieķerts. Spiediens krūtīs nežēlīgs. Vajadzētu piedomāt pie mazo karotīšu pielietošanas specifikācijām. Nesaprotu kā man mūsdienas pielipušas. Es taču viņās nepiedalos. Globalizācijai laikam maktens spēks. Varbūt kautkas gaisā, logu es reizēm atveru. Sāpīgi atzīties, bet man vareni patīk vējš un svaigs gaiss. Brīze. Žeņa. ččuči/
linkpost comment

[Apr. 30th, 2019|09:56 pm]
2l polša (38%, phe), viens 0.5 komandors, 7l alus, divi Dini vai kkas tmldzīgs un iespējams vēl kautkas, un tas tik alkohols, jūtos izbāzts pūpēdis, bet negribas ne gulēt, ne negulēt. Kāpēc es to daru? Alkoholiķis. Protams. Es jūtos apmēram par 7% labāk nekā pirms tam. Ā, Ok, paldies, ir to vērts. Kāpēc cilvēki dzīvo? Nu, es saprotu kāpēc cilvēki dzīvo, bet kāpēc tādi cilvēki kā es dzīvo. Goda vārds, nav ne jausmas, kautkāds genokods, kas neļauj sevi nobeigt. Bet, cik ilgs laiks tam genokodam paies kamēr viņš sapratīš, ka tādas būtnes kā es nav vērts paturēt dzīvas. Tur kautkāda kļūda. Vai arī pašā dabā ir iekodēta cerība. Drošivien. Derētu šantažētēt galaktiskos kodētājus, ka viņiem ir problēma sistēmā, kas viņus var iznīcināt, jo var būt, ka kāds tik nelaimīgs cilvēks kā es gadās arī pietiekami gudrs, lai iznīcinātu viņu sistēmu. laiks rādīs.--
linkpost comment

[Apr. 30th, 2019|11:53 am]
Sasodīts. Kautkad pa nakti biju sasitis klaviatūru un tagad esmu visas pogas nepareizi salicis, jo ne sūda neatceros kā jābūt. Vajadzēja laikam internetā pirms likšanas pakskatīties, bet nu jau par vēlu, biku lēnāk rakstas. Galvnais jau lai qwerdf ir pareizi, lai var paspēlēt. Un iemācīšos kautkā pa jaunam rakstīt. Tā vai savādāk ir diezgan, ļoti, pamatīgi slikti un īsti nav pat gribasspēka nopirsties. Gribētos būt pilnīgi apātiskam un nejust neko. Gan jau, ja būtu apātisks, tad gribētu just un saprast. Bet tad jau man būtu vienalga. Tātad .. aij, kāda starpība, tāpat nav izvēles. Vēl 200eir palikuši un tad būs jāiet uz ielas dzīvot. Tātad šis ir man pēdējais mēnesis vai pusotra, pirms kļūstu par bezpajumtnieku. Vismaz taimings labs, pirmos pāris mēnešus nebūs briesmīgi jāsalst. Varbūt līdz ziemai izdodas nomirt. Tas būtu pozitīvi. Šaubos vai jebkad būt spējīgs ubagot. Vismaz Latvijā noteikti ne. Man jau tā liekas, ka man aiz pleca vienmēr kāds skatās, kā būtu, ja izietu uz ielas. Domājams, ka nekur nav tādas vietas, kur tā sajūta pazustu. Ek, nu labi, tad priekā un aiziet melnumā.
linkpost comment

[Apr. 28th, 2019|10:52 am]
[music |512]

ouu, taLKa bija vakar, būtu zinājis, nebūtu kaķīšu dīķī rausies, nu nekas, vismaz uz gadu mana identitāte vēl ir drošībā. cerams, ka uznāks dieva tēva, dieva dēla un svētā gara sods un visa pasaule noplūdīs tumši oranžā urīnā. Fotogrāfijām vajadzētu sadalīties stipri ātrāk. ugune man liegta un bail pat par to domāt. stienis tiešajā ēterā.
linkpost comment

[Apr. 28th, 2019|10:01 am]
[music |Will you remember?]

kā mani aizkaitina, ka man aizrāda par manu nožēlojamo stāvokli. vsp jau mani reti kad, kāds kautko aizrāda un vēl retāk mani tas neaizkaitina. un tad sēž tā sajūta iekšā. un grauž vēl dziļāk, lai gan sen jau liekas, ka sliktāk nevar būt. iemetu dokumentus dziļāk dīķī, jo bija izžuvuši uz krastu.
linkpost comment

[Apr. 26th, 2019|10:53 am]
Pēkšņi pamanīju, ka esmu divas stundas nosēdējis un nodomājis par sazinneko. Bēdīga dzīve. Bija labas domas. Vairs nav. Es nesaprotu kā ir ar sapņiem? No viņiem prāts mainas? Man ir skaisti sapņi. Nepelnīti skaisti.
linkpost comment

[Apr. 26th, 2019|09:52 am]
Diezgan vēls vakars Esmu piedzēries kā velns. Kautkāda skaņa fonā,- patīkama. Kautiņš aizmirsts. Kas? Lūpa sāp nezkapēc. Mīlu viņu vēljoprojām. Daudz laimes dzimšanas dienā!
linkpost comment

[Apr. 23rd, 2019|04:44 am]
Aiziet! Alus, līga, Black Mirror skaņuceļš, caureja, rīta blāzma un ķemme.
linkpost comment

[Apr. 20th, 2019|12:41 am]
"Labāko palaidi garām." Cik vecišķīgi, ko tādu minēt. Bet nu viņam jau virs 70-it, nav brīnums, ka tik tuklas, seklas, aklas, švakas nepavisam trakas lietas, domas saka. Sūdīgi, bēdīgi un nožēlojami, ka rados ir tādi cilvēki, kas tā runā, tākā lelle no automāta : "mani, mani, es esmu vissvarīgākā"", bet, nē, nav nozīmes nekādas, cykac nekķeras, bet, laivaikā tas nebija viņš, kas to teica. Tas biju es. Viņš naivi piekrita, kaut īsti noteikti negribēja. Kautgan īsti dīvainā kārtā man pat šoreiz vajadzēja būt taisnībai, lai vai kā mačs bija labs un mēs tā vai tā tikko netieši netīšām izlīgām. Atkārtojums gan man vienmēr ir riebies. xxx varbūt tāpēc es nekad neko neesmu redzējis. smiekli nāk, un aiziet, tālumā. Aij, nāve, nāve, tu dvēselīte mana.ē.ē.ē under my umberellāāā
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]