es pasaulē, pasaule manī

Kā lai zin patiesību. Skatīt sevi patiesu. Gribu labot - ties.. Dīvaina sajūta, pat nedaudz sāp - un loģika tur nepalīdz. Var jau būt, ka tas jums nav svarīgi, taču man šķiet, ka pēdējā laikā es to vien daru, kā nemitīgi sāpinu cilvēkus. Sasodīta padarīšana. Un tur nu nav nekāds brīnums, ka pašai arī sācis sāpēt, jo cik tad var dauzīt citus, lai nesavainotos pats :P
Savādās zīmes, kuras es izlūdzos.. ;( Stāstīt to V. ai nee - toč nezinu - varbūt tomēr ir vērts pajautāt par to, ko citiem parasti neprasa, ne jau visiem ir D. ots)
Vainīga - pie citu nelaimēm.. Cietsirdīga savās sāpēs - pat nežēlīga.. Trūkst padoma kā rīkoties, varbūt stāvēt malā, lai nesavārītu ziepes (tāpat kā man noderētu reizi pa reizei padomāt pirms ko saku),jo citādi stulbi sanāk - es te gudroju kā sniegt atbalstu cilvēkam, bet man nav nemazākās poņas par to, kas būtu jāsaka un kā tas cilvēks jūtas. Nelaime jau ir briesmīga - jūtu atbildību, bet nezinu, kā to pildīt. Gatavojos ļaunākajam.. Domāju cik labi es ar šo situāciju varētu tikt galā.. un pats briesmīgākais - ceru ka nekas nenotiks, lai man nevajadzētu neko darīt. Un - es taču esmu briesmonis.. ;(