es pasaulē, pasaule manī

Esmu laimīga un pateicīga par šo D-ienu. Nebiju zinājusi, kā tas ir, kad ir tēvs, kurš uzklausa un pamāca, sarāj un paslavē. Ai, kā Viņš pateica priekšā, kur man visvairāk sāp, kā plāksteris uz nobrāzuma. Sūrstēt sūrst, bet ir drošībā - pasargāts. Es mulstu un baidos to saukt par mīlestību, jo neprotu mīlēt tēvu.. tāpat kā mammu?! Tas sirds siltums - tā jau ir tā mīlestība, sauc kā gribi, bet tā ir patiesa. Ai! Paldies un svētī! Nav jau nekāda nopelna, bet gribētos tādu cilvēcīgu iespēju pateikties - vēl labāk ja mans pateiciens pārformētos Tavā svētībā. Ah es - cilvēks. Paldies :)