es pasaulē, pasaule manī

Ir tāds sakāmais - muļķi mācās no savām kļūdām, gudrie - no citu.. Acīm redzams fakts, kas gudrajiem kalpo par autoritāti.

Vakar biju pie daktera :) redzēju savu bebīti. Tāda maziņa pupiņa ar mazu pukstošu sirsniņu. 5 nedēļas
Trakoti mīļi :)

Šķiet, ka man būs bēbis ;)

Nu jau var atvilkt elpu un atgriesties savā dzīves ritenī. Šķiet, ka kādu laiku dzīves karuselis riņķoja bez manis - bet es stāvēju galvu atliekusi un kā ping-ponga skatītājs to grozīju līdzi garām virpuļojošiem stāviem un notikumiem. Pat nezinu, ko izvēlēties: kalnus gāzt vai!?

Viss beidzies. Sāpes, ciešanas, slimība, samierināšanās, dzīve.
Paldies par dāvanu - mūžīgo dzīvi.
Drusku sāp, bet tās nav izmisuma un bezcerības sāpes, ko domāju piedzīvošu, tās ir tikai vieglas skumjas.
Ironisks smaids par plānošanu.. dari, kas darāms, pa laikam atskatoties, vai tas ir derīgs, ja nav utopijas, nevar piedzīvot sakāvi :)
pēc nāves nāk dzīvība

Kā es skatos uz dzīvi.. Caur notikumu - sāpju - prizmu. Skata stars koncentrējas vienā punktā, centrā, tur, kur viss ir melns. O-jā tā ir viņa, kas tur biezina krāsas. Taču tas ir tikai centrs. Apkārt ir viss, kas reiz bijis un kas ir šobrīd. Centrs ir nākotne, kura velkās ar mīnusa zīmi. Bet, ja tā aptver, tad dzīvība uzvar šajā trīsvienībā, kurā grozāmies: pagātne tagadne nākotne: iztrūkst tikai viena posma, tātad 2:1 dzīves labā.
Lai nesāpētu..

Es gribu, lai viņa dzīvo. Es gribu, lai viņa izveseļojas. Esmu apjukusi un nezinu no kā man vairāk bail.. no tā, ka viņa nomirs, vai ka notiks brīnums un dziedināšana.
Pieredzēt brīnumu!
Nāve ir sāpīga, pat mokoša.
Cik ļoti vajag būt par noteicēju.. nespēju samierināties un ļaut visam iet savu ceļu.
Būt par atbalstu, būt stiprai - es tam neesmu piemērota.
Sāpe mani pārņem no visām pusēm, ka nekur neaizmukt.
Stāvēt - būt līdzās.