aa, bet zini, dīvainākais ir tas, ka ,jo vairāk viņas krīt, jo vairāk par to sanāk priecāties pat. Ne ta bēdas, bet sajūta, ka dzīve sākta kā no baltas lapas un dažu brīdi škietas interesanta esam. un vispār - robežas bieži vien neļauj izbaudīt mirkli un neļauj sajusties brīvam.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
astora commented: