Astora

drīz kļūšu dzeltena, tikai, no burkānu sulas gan :))
šodien iztempu kādu litru. nu kruti. pavisam.

16. marta emocijas ir skārušas arī manas emocijas. tie notikumi pie Brīvības pieminekļa aizskar pat tālāko dvēseles stīgu, tie brīži, esot pieminekļa un tāādā dienā ir kaut kas sevišķs. un tam pat ne vējš, ne sals netraucē.
latvietis ir patiesi sīksts. un jāatzīst, ka neskatoties uz augsto inflāciju, esmu savas zemes patriots. bet uzsverot aspektu zeme, ne valsts. kaut kur tuva vienalga i tā vēsture ,i vēl šis tas.
šodien esmu uz sarkanbaltsarkanā viļņa. dzeru burkānu sulu un viļņojos :))

pievienošos savam omīšu- pensionāru klanam un došos parakstīties par Saeimas atlaišanu.
goda vārds, man rūp tas, kas šeit notiek.
un ja godīgi- paliek jau par traku.