Astora

es nesaku ,ka dzīve nav skaista, bet skaistais mijas ar sāpēm. pat par mīlu ir jācīnās, neviens taču neļaus dzīvot idilliski, būs kādam kam skauž un kādam tas sāpēs.
jāsaturas, kaut kā. nez kur lai rod spēku...
skaisti jau ir, es nesaku, ka slikti, bet apkārtējā pasaule cīnas pret to, cīnas par haosu un asarām.

nē, es nevaru iedomāties vēl gadu stumdot ratus pa Alfu, nē nevaru, NEVARU NEVARU NEVARU ....
bāc, vai tā mistika kaut kāda, piecelties ar nelabu dūšu un testies uz tueali. nu nafig man? eu, nu, nē... nēēēēē es neizskatos pēc nākamās mātes un visa mana vēderprese pagalam, viss būs pagalam. un es būšu resna ,čīkstoša un nesmuka. un vienalga, arī šodien es dzeru kārtējo alu, kaut iekšēji zinu, ka nedrīkst .....

man ir izmisums, nositiet mani un iemetiet Daugavā ....