Astora


4. Februāris 2007

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
vakardienas izskaņās aiztraucas izbijušais žetonnieks. bija uz izbija. punkts, liels un trekns. nekad tur vairs neatgriezīšos, nekad nebūs kā sen sen atpakaļ. labi tomēr apzināties, ka viss ir pagajis un uz daudzko ko var noskatīties ar tādu kā zināmu atmiņu dvašu. njā, tagad ir mazuliet citādāk : labāk. daudz. salīdzinājumā.
seksīgi tērptas beibes, īsi svārki, augsti papēži. ai. es jau piemērojusies savam alternatīvajam stilam izskatījos bišķīt savādāk. nē, tak nejau slikti, bet citādāk, ne man to augsto papēžu, ne ultra atkailināto plecu. ai, negribas, pagaidīšu vasaru, parādīšu sevi mīļotajam, par cik vēl ziema. ko man izlekt, kam sevi pierādīt? taisīt augsto frizūru ar simtiem loku, nē, tā jau nav izlaiduma balle vai krutu krutais pasākums.
cilvēki līdzīgi, līdzīgām domām un interesēm ,sapņiem. kā toreiz, kad mācījos vēl vidusskolā.
nē, es tagad zinu, ka gadus 8 vismaz dzīvoju ne savā pasaulē un tagad ir daudz daudz labāk.
neparko ,neparkādu cenu es nemainītu atriešanos kaut uz vienu dienu.
nē ,es pat nesapņosu par laika mašīnu un tās tendensiozajām iespējām, nevēlos.
ir labi kā tagad.
kāds pasākums Melnajā piektienā, spāņu valodas studijas un studijas vispār, mīlulis, kam ik vakaru jāķemmmē garie mati (mans skaistulis, mans princis), vēl lekcijas, kas gana interesantas, skrējiens caur Vecrīgas pašu sirdi ar elpas ievilkšanu vietējā pierīgas krastmalā. skaisti. un man pietiek.
neparkādu cenu, neparko, nevēlos mainīt šodienu pret vakardienu kaut uz minūti.
* * *

Iepriekšējā diena · Nākošā diena