|
es nezinu ko sev vēlos pierādīt un kapēc, bet prāts saka, ka gribu aizmirst to ,ko mīlu. sirds pretojas un ..nekas labs tur nesanāk, iekšējā cīņa no kuras nav jēgas. lai arī ir pus viens dienā, es eju gulēt un cīnīties ar sevi. jēgas no tā lielas nebūs, bet mierinājums, ka pašai jātiek galā, jo šajā jautājumā palīgu nav. nožēlojami skumji, it kā prieks ..par ko - kas to lai zin` |
|
|
ir grūti mīlēt to, kurš atkarīgs no ...šņaucamā sūda... es nezinu kad viņš piezvanīs vai kad viņš atrakstīs. es nezinu neko. tikai to, ka vēlos aizmirst, kas nesanāk, kaut vai liekot dzelzbetona bruņas... |
|
