Astora

nejuutos nekam vajadziga. vai atkal mierinajums buus tonnaam alkohola?
nozelojami.

ja zini, ka es Tevi mīlu, tad kāpēc Tu mani tā moki? nu labi, es nelikšu noprast par šo jūtu tonnām, bet vienalga, vien Tavas acis vēlos atklal redzēt, kaut pa gabalu.
man sāp, ka blakus neesi Tu man. ik dienu, ik brīdi, es jūtu kā sirdī sāpes dur.
bet lai kā arī sāp, nekad Tu neuzzināsi cik ļoti Tevi mīlu. negribu. kam gan? bet atkal un vienalga. par varītēm un spīti, es vēlos Tevi atkal samīļot...

nahuj mīlestību, ja tā ir tik mokoša. šitāds jūtu vezums manā plānā nebij` paredzēts.

eh, jūtas, emocijas, mazliet pavasara, tik Tevis vien pietrūkst šajā buķetē.
sēžu un ilgojos kā tāda meitene no sākumskolas paralēlklases. Tās smukās acis, blondos matus, to burvīgo skatu reiz atkal ieraudzīt. kā toreiz, pirmoreiz...

viņam bija tikai 22. burvīgs kā cilvēks, izskatīgs, talantīgs, bija un izbija...nesen tik uzzināju par viņa bērēm. mazliet skumji, ka tik jaunam jāaiziet.