šķiet, ka tāpat visiem ir pilnīgi vienalga... |
aizdomājos... ja tieku uz to pasācienu, kuru tiku aicināja, jāizskatās perfekti, neskatoties uz to, ka man vairs nav sirds - šodien tā sabirza pavisam mazos gabaliņos, iekšā viss trūd, ganjau.... jācenšas tam visam uzspļaut - kaut baiiiigi grūti. Varbūt laba balle noderēs. Jaunais gads tuvojas ar joni, tiešām, nav ko - laiks iet meklējumos pēc gariem zābakiem un smukiem svārkiem. He he, izskatīšos solīdi... :)~ satiku draudzeni, šamā nobijusies, ko es tik smagi ierakusies melnajā psaulē. A ko - neko. Lams mierinājums - jāuzliek trash metal un jānomieirna sirds, šonakt atkal solas būs gara nakts, uz savu "sajāto" nervu pamata tāpat neaizmigšu. jāizdomā ko darīt. ir ieteiukimi? |