Dārziņš

es šorīt jūtos kā staigājošs pārjūtemocijsprādzienbumba.
karoč, viss vienā - pms+pilnmēness+mēnessaptumsums+čīkstuļ griburaudāt un no laimes smieties, visus žēl, visus samīļot, nevienu negriburedzēt, izrādīties un tūliņpat zibenīgi iebāzt galvu smiltīs kā strausam.

pilnīgs wtf!

manliekas, ka pasaule un es, mēs jūkam prātā

lālālā

kā jau bija paredzams, darbā ir pilnīgs galīginekonesaprotu :D
pat savu datora paroli ar grūtībām atcerējos.

wiii, bet tomēr ir tik labi, ka ir kur atgriezties pēc vaļinājuma.

ar lielu baudu izravēju šodien garu burkānvagu. bija jau aizmirsies, cik ravēšana var būt meditatīva nodarbe - pirkstiņi knaši rausta nezālītes un domiņas pašas no sevis kārtojas, problēmiņas risinās, beigu beigās nonākot pie atziņas, ka neviens velns nekad nav tik melns, kā to mālē.
saule no manas muguras sataisījusi kārtīgu cepeti, Sasmakas ezerā šovakar ūdens ir silts kā piens.
ar lielu baudu iemērcējos ūdenī un ļāvu tam veldzēt savu pārkarsušo augumu..
vardes rīko koncertu, sējot milzu mieru dvēselē, tā aprimstas reizē ar rietošo sauli.
rasa zālē, smaržo pēc baltā āboliņa un vībotnēm.
un es esmu laimīgākais cilvēks uz visas pasaules.

nu tad beidzot atpakaļ ēkās - pieveikti pāri pa 100 km.
pirmajai reizei ir gana ok :)

saulē esam nobrūnējuši, ka zobi vien tik viz un spīd :)
atvaļinājums izdevies pa visiem 100%

ā, un vēl - plāni ir priekš tam, lai tos mainītu ;)
ļoti patīk tas, ka nekas nav jādara pēc iepriekšēja plāna, vienkārši ļaujies mirklim, tik laimīga sajūta, beidzot vari izjust īsto dzīves garšu, dzīvības ritējumu pilnasinīgi.
laikm tieši tas bija vislaik pietrūcis, tagad kampju lieliem malkiem, baudu, izgaršoju, cenšos veidot rezerves, bet tas gan laikam nav iespējams, jo laba vajag daudz, tepat un tagad, saglabāts, sataupīts, slikts rezervēs tas zaudē savu burvību :)

zibeņo un ducina.
tieši tā, kā man patīk :)
nu ir laime pilnīgaaaaaaa!

tikai pirmie 20 km nomizoti no Valdemārpils līdz Rojupei, tagad jāiedzer aliņš, jānomazgājas, tad laižam tālāk uz Roju, ta uz Ģipku, kur celsim telti un čučāt, tālāk rīt uz Kolku :)

kwiiii, cerams, ka netrenētais dibens izturēš šēdu pārbraucienu, kājas jau 100% izturēs, rumpis jau nodedzis sarkanbrūns, vnk fantastika!

to var sukt par kārtīgi labu atvaļinājumu, tādu, kādu vienmēr gribējies :)

tikko no pļavas, kur viss reibinoši smaržo, lakstīgalas pogo arī pa dienu, daba kulminē pilnbriedā, nekas vēl nav pārziedējis, viss svaigs un aromātisks :)
salasīju raspodiņu tēju - šodien taču īstā zāļu diena, kad visas zālītes īpaši spēcīgas un pilnas dziedinošām vielām.
pieelpojos un noreibu no svaigā gaisa, un beidzot uzspīdējušās saules.
klusi laimīgs :)

dīvaini ir ar tām krāsām - esmu novērojusi, ka par sevi pārliecināta un harmoniska sajūta man ir, ja esmu ģērbusies sarkanā vai jebkāda zilā toņa apģērbā, šīs krāsas laikam varu saukt pas savām mīlākajām. un tas ir interesanti, kā pēc garastāvokļa tiek izvēlēti apģērbi -piemēram, ja jūtos nomākta, sabozusies vai nedrgoša, 100%, ka automātā no rīta uzvilkšu kaut ko zilu vai melnu, toties ja garastāvoklis labs, jestrs un priecīgs - pilnīgi droši, ka būs mugurā kas sarkans :) forši, ka tā, šodien tikai par to aizdomājos, ka tā ir.
toties šermuļus uzrauj gandrīz visi zaļie toņi, oranža un brūna krāsa apģērbā, varbūt tāpēc, ka nepiestāv.
nez.
kā Tev ar krāsām apģērbā? vai pēc krāsas apģērbā var noteikt, kāds Tev garīgais?
Kura ir Tava pozitīvā garastāvokļa krāsa? :)

akmansdievs,akmansdievs, cik viss ir foršššīīī :))
wiiii :))

atkal jau pierādās, ka saulei ir milzīga ietekme uz cilvēka garastāvokli. saule un silti = priecīgs un omulīgs arī pats :)
kwiiii, lālālā (dančiņā)

mums te darbiņā ienāca viens kungs un piedāvāja zemenes, gribēju jau teikt paldies, neinteresē, bet tad izrādījās, ka viņš pa Ls 3.00 piedāvā veselu grozu ar lietuviešu zemenītēm :)
ņēmu tik ciet, tagad jācer, ka tās ēdot, nedabūšu ātras kājas, jo neko diži saldas viņas nava gan, toties izskatās jau nu dievīgi :)
kwiii :)

uz kurieni, diez, mēs tik briesmīgi steidzamies?

pietiek pat ar 3-6 siltiem, dvēseliskiem cilvēkiem tavā paziņu lokā, lai tu saprastu, ka esi vienkārši laimīgs un tā ir nenovērtējama Dieva dāvana, ka šos cilvēkus pazīsti (sun) :))
tādi kā sargeņģeļi, gaišie saulstariņi, kas palīdz atkal tikt uz pekām, ja saslīd kājas, tādi, kas sasilda, ja esi nosalis, tādi, kas paspīdina gaismiņu naktī uz tumšās takas, un palīdz tev saskatīt virzienu, kurā jādodas, lai nenomaldies...

un ļoti gribētos būt kādam citam par šādu sargeņģeli. tad veidojas tā burvīgā atgriezeniskā saite, kas garantē nebeidzamu laimes un mīlestības sajūtu. un pie tam, tas nāk bez īpašām pūlēm, pilnīgi viegli un pašsaprotami.
skaisi :)

nenoliedzami ir skaidrs, ka tuvojas pilnmēness.
apkārtējie cilvēki kļūst pilnīgi dīvaini, rīkojas neadekvāti un vispār - visapkārt ir tāds haoss un ņepaņjatka, ka vienīgais, ko gribas darīt - līst mājiņā, čikčik, durtiņas ciet un pagulēt, kamēr tas viss būs garām.

kur lai izrauj ceptas olas?
tik briesmīgi sagribējās, ka vai gals klāt!

šodien laika apstākļi uzprasās, lai man vakariņās būtu 2 pudeles sausā sarkanā
un, varbūt, arī kautkāds siers tam klāt, bet tas tikai varbūt.

jēēs, tūliņ būs!!!!! :))

ē, padod man..

šodien man tik ļoti viss pozitīvā nozīmē pofig, ka spēju par visu pasmaidīt, nekas neuztrauc un viss okēj.
arī, ja sāktos zemestrīce, man šķiet, manā galvā nerastos nekāda trauksme, tik vien kā mīmika varbūt pamainītos, tik pofig man viss ir, kaut arī uztraukumam varētu būt 100 dažādi iemesli :)
labais, tā laikam jūtas cilvēki, kas ēd nervu zāles, ne?