Dārziņš

Mēs atkārtojam jums: Ja notikumi izvēršas pārlieku vētraini, tad centrējieties SEVĪ, jeb apvelciet atbilstošas „drānas”. Un tik un tā – nepazaudējiet SEVI kņadā, nekārtībās un haosā. Tas viss ir pārejošs.

... Tas, kas paliek – tas ir vienīgi Saullēkts un Saulriets. Un VĒJŠ, kas traucas pa Pļavu, un dzied jums Plašuma dziesmu.

nu ko, ja līs, tad nāksies rītnakt neiet gulēt vai arī gulēt Laines malkas šķūnī, jo telts slapjā zālē manai zīdpakaļai neizklausās saistoši.
labāk tomēr paliksim pie pārliecības, ka kurzemē rīt nelīs!

šodien 14:28 iestājas vasaras Saulgrieži.

***

Velc, Saulīte, baltu kreklu
Met melno jūriņā
Lai velēja jūras meitas
Ar sudraba vālītēm.

***

es nezinu.

šeit, laukos, ir super! beidzot dzirdēju dzeguzi, nauda bija klāt, bet badā arī biju :D
un tie salāti, redīsi, lociņi un dillītes no dobes ir kaut kas fantastisks, esmu sajūsmā :))

izdauzījos ar suņiem pa pļavu, baigi kapitāli, tikai kautkā skumji tagad vakarā ap sirdi sametās, uznāca smeldze, vai zinies.. bet nekas, vakaros jau tā reizēm gadās, rīt būs jauna, skaista diena!

Poll #17483
Open to: All, results viewable to: All

Vai dāvināt kāzās 2 gravētas glāzes Tavuprāt, ir oriģināli?

ā, un vēl, pēdējais, ko velējos pavēstīt, ir tas, ka nesen saldētavā iemetu veselu lielu bunti svaigus, no Ilzes dārza nākušus pētersīļus. saldētas garšvienas taču esot labas, vien mani nepameta sajūta, ka tad jau sasaldēts cilvēks, vai kaķis, arī varētu būt tādi, ka tos varētu tā, pēkšņi atdzīvināt un ielikt talākajā plūsmā, ļaujot būt atkal no tās vietas, pirms sasaldēšanas. stulbi, ka cilveki domā, ka sasaldējot var nofiksēt kauktkādu stāvokli un pēcāk ar to rīkoties pēc saviem ieskatiem.

es šodien esmu ģenitāla, tfu, ģeniāla!

es šodien esmu iekšēji smukiņš, poziķīvs starojas uz āru un viss ir wii :)

vislaik nevarēju saprast, kāpēc dzerot alu, man procesa laikā nav sajūta, ka dzeru alkoholu. šodien atčohnījos, ka tas tāpēc, ka ikdienā darbā ūdeni dzeru no alus glāzes. tātad, galvai liekas, ka ja glāzē ir alus, tad tas ir ūdens, jo izstrādājusies rutīna.

kolosāla diena!
lai arī Vecāķu pludmalē tikai uz īsu brīdi izdevās savus baltumus izmest smiltīs saules stariem par iepriecinājumu, jo pēcāk uznāca liels vējš un mākoņi, un mazliet pat plikinš nosalu, toties viss cits bija pa pirmo :) daudz, daudz nostaigājos gar krastu, izmeditējos uz jūru. priecājos, ka laicīgi paspēju mājās, jo tieši tagad, kad līdz namdurvīm bija palikuši vien pāris metri, sāka pamatīgi līt lietus. wiii, laimīgs, ka mājiņā :)
un tagad taisīšu kaut kādus dīvainus salātus, kurus izdomāju uz vietas, veikalā. sastāvdaļas ir tomāti, citrons, lapu salāti, zaļās olīves, redīsi, žāvēta skumbrija, nedaudz fetas siera un nedaudz olīveļļas. nez, kas tur sanāks, bet gan jau, ka ēdams būs! :)

šodien esmu mazliet arī puisītis!

karoč, nav ko te sedēt, jāiet lūrēt Fight Club pa TV3, tūliņ sāksies!

nezinu kā jums, bet man šodien sirdī piektdiena. jau no rīta pamodos un nopriecājos, cik forši, ka ir piektdiens, darbā arī šodien vislaik plānoju lietas tikai uz nākamo nedēļu, it kā rīt nebūtu darba diena. forši, šonedēļ, tātad, būs 2 piegdienas, kāpēc gan ne! :)

šodien vienkārši rupji ignorēšu talku, jo gribas slinkot un ārā ir auksti.
sveiks internets, ēdiens, gulta, grāmata, un fonā talka pa tv! labprāt iedzertu kādu alu.

ausis joprojām aizkritušas, balss pagaidām nav lāgā atgriezusies, bet tas sīkums salīdzinot ar milzigo pozitīvo lādiņu , ko guvu no koncerta.
afigenna superīgs visādā ziņā, un pilnīgai laimei dzirdēt arī savu vismīļāko Metallicas dziesmu "Wherever I May Roam", nu, nav vārdam vietas!
biksiņas bij slapjas un smaids līdz ausīm! :D xoxoxoxo

prātoju, diez cik cilvēkus viens cilvēks ir spējīgs atcerēties, paturēt prātā, ka pazīstams?
100, 1000, 5003? un cik ilgs ir atcerēšanās laika limits? pašam jau liekas, ka visus kādreiz satiktos atceries un atpazīsi, ar kuriem bijis kāds vairākkārtīgs kontakts, bet diez vai tā nu būs gan..

iedama uz stoķi pēc korejiešu burkāniem, netīšām ietrāpīju trakajās dienās. saņemot vairākas dunkas sānos un pacietusi iesvīdušu cilvēku rīvēšanos gar rumpi, finālā tiku pie acu ēnām pa latu, acu kontūrzīmuli pa sešdesmit santīmiem un pēdu beržamo sūdiņu pa divdesmit santīmiem. wiii, panākums!

dažreiz banāns ir vienkārši banāns. nav ko sarežģīt lietas!

un vēl - vakar treniņa pārpulēju muguru laikam, jo šodien nevaru normali taisni izliekties, staigaju kā veca grõšiņa, rumpi taisni nevaru izsliet, ne pasēdēt, ne pagulēt, pie tam - izskatās, ka jostas vietā mugura ir uzpampusi :((