January 2nd, 2007

• Verdzība
• 1/2/07 04:55 pm
• Esot darbā tajos momentos (dienās), kad nav īsti nekā steidzama, ko darīt, es nevaru atrast sev vietu. Atkariba no nepārtrauktas informācijas plūsmas, kam seko sasteigtas un paralēlas darbības viena aiz otras. Atkarība no ārējiem stimuliem. Pieradums. Kā narkotika - laikam adrenalīns.
  
  Žēlākais - ka tas norāda uz atrofējušos pašnodarbinātības spēju, ko var novērot arī mājās pēc darba, kad tiek iets visvieglākais ceļš - TV, garda pieēšanās, dažreiz slinkums pat satikt draugus. Bet kur tad paliek pašanalīze un garīgais darbs? He.
  
  Vēl viena lieta - vainas sajūta, ka saņemu algu par neko nedarīšanu. Kaut gan tam nebūt nav pamata - es taču dežurēju gluži kā ātrās reaģēšanas vienība, ja nu gadījumā kaut kas pēkšņi jāizdara. Turklāt šodien ir tikai pirmā Jaunā gada darba diena.
  
  Ļena teica, ka, aizejot no darba, to atklājusi - ka var būt arī savādāk, ka nav vajadzīgs visu laiku tas piesātinātais informācijas fons. Var justies harmoniski ari nekur nesteidzoties, neuztraucoties un nekur neiesaistoties.
• 0 commentsLeave a comment