August 2nd, 2006

• augšāmcēlies
• 8/2/06 05:45 pm
• artišoks mira, bet tad viņš nolēma augšāmcelties.
  angļu valodas stundās kādreiz vidusskolā mācījos, ka artišoku ēd raujot pa lapiņai vien nos un mērcējot kausētā sviestā. nu tad rausim tās lapiņas nost. sviests mums jau ir.
  savaa zinjaa taa ir leena un mokoša artišoka nāve.
  
  Pirmā lapiņa:
  sakosto zobu neiroze, man tāda ir. es atklāju, ka pēc saspringtām darbībām es staigāju sakostiem zobiem. arī pēc dusmām un aizvainojuma. nedod dies' arii guļot griežu zobus.
  
  Otrā lapiņa:
  kad neesmu sakodusi zobus, tad es kodu apakšlūpu no iekšpuses. cenšos atrast jau iepriekš nokostās gļotādas rētaudu lēverīšus. pretīgi, ja?
  
  Trešā lapiņa:
  man ir tīrības neiroze. es drudžaini tīru māju, piemēram.
  
  šodienai pietiks.
• 2 commentsLeave a comment