Ielej vēl

Tikko atcerējos, ka pagājušonakt sapnī pie manas gultas stāvēja J. J. un kāda man tuva cilvēka izskatā stāstīja par vienu no saviem romāniem. Nodošu b.d. un izlasīšu. :)

Ar sliktu dūšu, bet sāku redzēt gaismu tuneļa galā.

Ja kādreiz jau tā zb kaut kādas mācības vai darbs, ir nakts vidus, rīts vai diena, pofig, ieskatos šajā video, un visi redzētie tipāži, viņu atribūti, mūzika un kopējā noskaņa liek man laimītē notrīcēt kā Ušakovam, kad viņu aizveda uz Berlīnes slimnīcu pērn.

Ojā, siltā sezona tiešām ir klāt. Arvien vairāk smirdīgu un pārdzērušos bomžu apsēž spīķeru trepes un vispār apkārtni. Jāgaida, kad man beidzot sāks smēķus striļīt. Jebaķ.

Tagad es daudz labprātāk kaut kur zālītē gulšņātu, liktu saulītē savas bālās kājas un iedzertu aukstu, aprasojušu aliņu no stikla pudeles, nekā te visu laiku stresotu par bak. d.

[16:30:23] E: tu nezini, kāds varētu būt kaut kāda laikraksta/žurnāla pilnais nosaukums, ja saīsināti ir pierakstīts "L.Dz."?
[16:30:45] E: man te ir raksts no 1987. gada un tāds saīsinājums, man nav ne jausmas, kā to laikrakstu varētu saukt
[16:31:20] J: man liekas, ka es zināju...
[16:31:28] J: tikai 1987?
[16:31:35] J: nav 1887? :D
[16:31:40] E: gan jau ka nē, man te ir rakstiņš no tā
[16:31:43] E: nē, 1987.
[16:31:46] E: ar krāsiņām :D
[16:31:51] J: uu :D
[16:31:53] E: un foto
[16:31:56] E: 8-)
[16:32:02] J: gan jau kāds baltvācietis vnk uzpirda :D
[16:32:07] E: nu bļe :D
[16:32:18] J: nu labi. foto nav izskaidrojams ar uzpiršanu :D
[16:32:24] E izpirda bildi :D
[16:32:32] J: Polaroid :D
[16:32:35] E: :D :D

Intelektuālas sarunas ar darba kolēģiem. Made my day :)

Vai nu tas ir pavasaris, siltais laiks, vai hvz kas, bet, bļē, es esmu tik laimīga :D Jājā, pakaļa svilst no tā, ka mazāk kā mēnesis līdz bak. d. nodošanai, bet vismaz man jau veidojas kāda vīzija šajā sakarā un, redzot par kādiem darbiem liek puslīdz ok atzīmes, domāju, ka tik slikti gala beigās nebūs (dažs labs te arī varētu to ņemt galvā). Rukāt, rukāt un vēlreiz rukāt!

Bļē, es vienkārši nevaru ^_^

Sēžu darbā un ar vienu aci skatos 1967. gada krievu filmu "Вий". Kad bijām ar E. sīkas, mutere stāstīja par filmu, un mēs anormāli sabaidījāmies. Nu tomēr kapliča, kaut kādi mošķi, velni, lidojoši zārki utt., tāpēc, nostaļģijas vadīta, skatos. Biju pārsteigta, ka te tā filma ir, turklāt, skatīties tādu filmu VHS kasetē ir vēl... nostaļģiskāk. ;D

[15:06:14] D.: dirsa no sēdēšanas arī sāk sāpēt. :D ibumetīns palīdz tikai galvai? nepalīdz arī dirsai? :D

Šodien patēvs pateica, ka mana vecmutere (ne tā foršā, bet cita) lūdz par mani Dievu (viņa ir anormāli ticīga). Prasīju, vai tas ir tāpēc, ka viņa vakar draugos skatījās manas bildes, kur man smēķis mutē (jā, man ir vecmutere, kas ir draugos, bet, apskatot manas grēcīgās bildes, mani pat neuzaicina :D). Viņš apstiprinoši atbildēja. Patēvs, būdams lādzīgs cilvēks, ir pilnīgi manā pusē. Es jau teicu, ka man tak vairs nav kaut kādi 8 gadi. Katram savs: viņai Dievs, man - smēķi, alkohols un citi kārtīgas grēcīgas sievietes prieciņi. Un, ja vēl Dievu par mani palūdz, vispār zašebis!

Ukraiņu FEMEN sievietes, kas plosās visur ar plikiem pupiem,tad krievu Pussy Riot, kas ārdās katedrālēs un Sarkanajā laukumā ar ķipa pankveidīgām dziesmām, kur noliek Putinu utt. Tajās slāvu sievietēs tomēr kaut kas ir. Šādās reizēs pat varu mazliet palepoties ar savām slāviskajām saknēm.

http://www.iedzert.com (jā, es nenoturējos)

Tā kā man lielākā daļa šejienes ierakstu ir par dzeršanas, mācību, seksīgu vīriešu (tas gan bija kaut kad pagājušogad un agrāk, bet nu anyway) tēmu, tad varbūt jāmēģina padarīt pasauli labāku un rakstīt par nozīmīgākām tēmām? Piemēram, kā palīdzēt pārvietoties 300 bezpalīdzīgiem pensionāriem vienlaicīgi pāri ielai, kā izcept smirdīgākās putukrējuma kūciņas, kā vientuļus cilvēkus iesaistīt grupveida orģijā (ojā, bļe), kā, kā, kā...?

Šodien vispārākajā pakāpē pārliecinājos, ka bābu kolektīvi, kur tiešām ir vienas vienīgas bābas, nevis normāli cilvēki (nu, izņemtot, protams 1 - 2 gadījumus), ir kaut kas ūber drausmīgs. Bļe, es pat vārdos nemāku noformulēt to nepelnīti lielo pārākuma sajūtu, kas dažai labai piemīt. Bet tās asaru aizmiglotās actiņas, kas tur beigās viņai pārādījās, gan sasildīja manu un S. sirsniņu. :)

Vienmēr, kad beidzu runāt pa telefonu ar Gitiņu, telefons ir tā uzkarsis, it kā mēnesi no vietas būtu ticis lādēts.

Polijas parlaments (ja kāds nesaprata, tas ir pret ACTA)

Kur gan vēl jaukākus darbabiedrus - šodien dārzeņojos un atkopjos no 3diennieka, bet man viņas zvana, saka, ka pašlaik darbā kapā, lai paņemu dvuļu un pievienojos. Lai arī no aizkustinājuma sirsniņa gandrīz atteicās, tomēr nē, labāk nevajag, savādāk visi mani iekšējie orgāni izkritīs no pakaļas.

Man patīk klausīties Verdi un būt pālī.

Sesija ar vidējo atzīmi 9,125 ir pievārēta.

Oficiāli paziņoju, ka Heidegers tuvojas piebeigšanai, moš šovakar pat cienījamam pasniedzējam J. T. kungam izdosies aizsūtīt. Rīt vēl smadzeņu paskalošana un viss. Iekapāšu vanagu. Ceturtdien. Piektdien pohaina iešu uz darbu.