Ielej vēl

Es vienmēr esmu teikusi, ka novembra debesis un saule ir kaut kas īpašs. Saule ir tāda spocīgi blāva, un, ja mākoņi vēl tā ātrāk skrien, un to visu skata caur kailiem koku zariem + ja vēl ir neogotiska logu aila, caur ko to visu skatīt (kā tas akadēmijas lekciju telpās sēžot ir gadījies), tad vispār... Uzlikt tik vēl kādu ambientu foniņā un īstais gļuks ir noķerts. Tagad, decembrī, kad vēl joprojām nav kārtīga sniega, ir līdzīgi, tikai ne tik novembriski, protams.

Un Filipa Glāsa opera Ehnatons ir vienkārši kaut kas ahujeķ. Nu Glāss jau vispār ir mincītis, bet tieši šīs operas mūzika ir tā, ar ko es vakarā aizmiegu un no rīta pieceļos.

Tagad maza pohiņa un pēc tam darbs.