| "Tralalā!", teica Pūks.. Vinnijs Pūks. |
[9. Jun 2005|19:36] |
"Nauda nedara laimīgu, bet tā arkārtīgi nomierina"
/E.M.Remarks/
Cik patiesi. Šķiet nupat ir tas brīdis, kad naudas trūkums mani būs iedzinis izmisumā .. nu cik var, bļeģ? |
|
|
| Kā bērnam - nav labi, bet nezinu kas par vainu. |
[6. Jun 2005|20:19] |
Un vispār mana mūžīgā neizlēmība un jau tik ilgostošā sevis un savu vēlmju neizpratne kādu dienu mani iedzīs patiesā prāta sajukumā. Jā, jā - ka es jums saku ..
Par to arī kopīgi pasmaidām?!:) |
|
|
| Bez Bēthovena |
[28. Maijs 2005|17:29] |
|
Tas nav pareizi, bet es par viņu domāju aizvien vairāk .. kā viņa to panāk? |
|
|
| nāk ārā |
[24. Maijs 2005|22:53] |
Mani rauj gabalos. Tieši šobrīd. Plosa uz visām pusēm - tik daudziem esmu vajadzīgs, tik daudzi vajadzīgi man.. un es nespēju vairs izšķirties, skaidri domāt. Diennaktīm nepamet sajūta, ka daru pāri cilvēkam, kam tagad esmu es un kas tagad ir man. Cik ļoti negribas, lai tā būtu, ļoti labi apzinos kā justos pretējā situācijā.. Bet esmu bezpalīdzīgs, jo vienkārši ir tikai juceklis.
Gribu visu, gribu visu. Un tagad vēl Viņa - no pagātnes. No pagātnes iznākusi, bet vienalga spējīga jaukt galvu. Ne likt mīlēt, ne likt ilgoties, bet vienkārši sajaukt jau tā sajaukto galvu un .. es ļauju to darīt.
Un, jā - vēlviens cilvēks jau sāk pierast pie manis. Pierast. Tātad es pieradinu (te nu jāpadomā par "Mazā prinča" domu graudu - tātad nesu atbildību par viņu, nedrīkstu viņu sāpināt). Un atkal - ļauju tam notikt.
Un ir vēl, vēl, vēl ...
Es vienkārši vairs nezinu kam jāpretojas, no kā jāatsakas, kas jāsargā un kā rīkoties. Varu saderēt, ka NeMan būtu ļoti viegli izkļūt no šādas situācijas, bet mana NeVienaldzība pret visu Labo nekad nav ļāvusi man objektīvi domāt un rīkoties. Tas ir mokoši..
P.S. - Zinu arī, ka Tev esmu vajadzīgs, bet neticu, ka Tu kādreiz man ar to spēsi traucēt. Tu biji, esi un būsi. Tu dalies atsevišķi, jo Tu neko nejauc. Nekad. Un Tu spēj būt Tu. Vienmēr. (paldies) |
|
|
| rokas |
[14. Maijs 2005|09:19] |
|
Viņa spēlē burvīgi. Vēljoprojām dzīvoju to 20 minūšu iespaidā. Nez vai tas bija Bēthovena vai viņas dēļ ;) |
|
|
| Bail melot! |
[27. Apr 2005|22:25] |
|
Negribu Tev melot, ko arī nedaru, bet varbūt tikai noklusēju šī brīža izjūtas. Laikam tāpēc, ka pats tās nesaprotu un atkal - negribu samelot, sakot lietas, kuras tā īsti nemaz nevaru pateikt pats sev. Šeit varbūt nedaudz iederētos mūžsenais jautājums - "Vai klusēšana ir melošana?". Bet manuprāt šobrīd aktuāls ir tikai jautājums - "Vai vajag otru satraukt ar domām, kas 50% iespējams, ka ir tikai muļķīga, nenobrieduša prāta pārejošas haosa izpausmes?" |
|
|
| šodien mākoņi man smaida |
[25. Apr 2005|20:25] |
|
Sāku palikt atkarīgs no saulrieta, atdodoties paša radītajām mūzikas skaņām. |
|
|
| pierādības teorēma |
[24. Apr 2005|18:26] |
|
Visu laiku šobrīd cenšos visiem, ieskaitot sevi, kaut ko pierādīt. Pierādīt, ka varu pats, pierādīt, ka patiesībā .. |
|
|
| Nu nav. |
[7. Dec 2004|20:02] |
Man nav tā, ko es gribu.
Man ir tas, bez kā varu iztikt.
Man vajag to, ko nevar dabūt.
Gribu izdarīt to, kas nav nemaz izdarāms.
Un izklausās varen banāli, bet - tik daudz ko tagad gribētu cieši apņemt. |
|
|
| Liek[ulīg]ums |
[7. Nov 2004|18:44] |
|
Man no jums visiem tik daudziem esat patiešām vajadzīgi tik nedaudzi .. |
|
|