| Salīdzinoši depresīvs noskaņojums. |
[14. Dec 2005|22:05] |
|
Esmu patiesi noguris zaudēt laiku, braucot tik tālu mājup ik dienas. Pārāk daudz līdz galam nepadarītu darbu, lai justos mierīgi. Brīžiem uzpeld pamatots profesionālās darbības komplekss, kas balstās uz zināšanām par to, ka es varētu būt krietni vien labāks. Paškritika man vienmēr bijusi gana laba. Precizējot vārdus, gana reāla. Un tas vēl jo vairāk brīžiem padzen izmisumā, jo apzinos pārāk daudz, lai varētu pa īstam bezrūpīgi un laimīgi būt. Un vispār-nemaz jau es tik daudz no dzīves, sevis un apkārtējiem neprasītu.. Ja vien būtu dzimis kā cits cilvēks. Un man reti kad patīk, ka mani mierina. Tikpat kā nekad. Jo tikpat kā nekad neviens man nepasaka neko jaunu. Pats to visu "blā blā" zinu. Bet vienkārši gribas būt laimīgam. Nē. Laimīgākam. |
|
|