12. Aprīlis 2023

• Gudri dirst nav malku cirst
• 12.4.23 08:58
• Es vienmēr saku "vajadzētu izraudāties" vai "vajadzētu ļauties" vai "par šo vajadzētu padomāt" vai "šo vajadzētu sajust". Tad uzsitu sev uz pleca, nodomāju: "Kāds labs darbiņš izdarīts!" un aiztaisu ciet tos emociju vārtus līdz nākamajai reizei, kad kaut kas lūzt.
  
  Cilvēks - dambis. Bet nevis tas labais, ko laiku pa laikam plānoti palaiž un taisa elektrību, bet tāds dabīgi izveidojies ar sakritušiem traumu baļķiem.
  
  Šodien pulksten trijos terapija un man pavisam droši nebūs laika un iespējas paraudāt, jo es vienlaikus arī pieskatīšu abas savas meitas haha. Un es arī savai terapeitei negribu uzticēties ar savu raudāšanu. Tuvība ir melnais caurums, kurā es nedrīkstu ieiet, jo atbalsta tur "nekad" nav bijis. Nu, tagad ir, bet galva saka, ka nebūs. Spiest sevi uzticēties liekas tik pretdabiski un bīstami.
• 1 rakstair doma