3. Septembris 2022

• nāk rudens, ziema un dzemdības
• 3.9.22 09:47
• dzestrais laiks kā svaiga gaisa malks. tāda sajūta, ka atkal varu ievilkt elpu - nelabi joprojām ir, bet nu jau daudz mazāk un panesamāk. pirmā ultrasonogrāfija un analīzes garām, visi rezultāti lieliski. sonogrāfijā uz galda gulēju ar savu viengadnieci uz krūtīm, jo viņai nepatīk ārsti arī tad, ja dursta un baksta mani nevis viņu. gulējām mēs maza čupiņa, skatījos uz abiem saviem bēbīšiem reizē un apraudājos. pagaidām pārmaiņas ir tikai iekšējas un grūti tām noticēt. skatos uz ultrasonogrāfijas attēlu un cenšos sev iestāstīt, ka tur, vēderā, ir astoņus centimetrus liels cilvēciņš. kā tāds tikko dzimis kaķēns.
  
  pēc iepriekšējās grūtniecības +23kg, šoreiz ginekoloģe man iesaka nepieņemties svarā ne par kilogramu līdz pat 20. nedēļai, kas būs oktobra vidū. ar meitu tobrīd jau biju 8kg smagāka nekā tagad. man liekas, ka tolaik vienkārši tik ļoti gribēju redzēt savu grūtniecību, ka ļāvu sev briest augumā. arī tagad gribas redzēt, bet ne tik ļoti. iepriekš daudzie kilogrami mani atstāja paši savā gaitā, bez jebkādas cīņas, tomēr labprāt no tāda pieblīduma šoreiz izvairītos.
  
  nākamnedēļ ceru sūtīt meitu bērnudārzā, esmu cerību pilna, ka mums izdosies - jā, viņa ir ļoti, ļoti maziņa, bet es vienkārši vairs nevaru un negribu tās garās dienas divatā. nezinu, kā tās aizpildīt, bērnudārzā viņai noteikti būs interesantāk. gribētu dabūt 4h dienā, un tad atgriezties pie saviem projektiem - domāju atsākt grāmatu klubu, atjaunot un pārveidot veikala mājaslapu, varbūt pieķert kādu bloga rakstīšanas darbu. priekšā arī ģimenes gada filmas veidošana un gada atskata prezentācija. vēl šonedēļ jāpabeidz ģimenes albums.
  
  un tad jau dzemdības, trīs mēneši ar divi zem divi un??? mēģināšu iet uz darbu. lai vīrs cīnās ar bēbjiem savā BKA. man pietiek, man ir labi.
• 0 rakstair doma