Mana paralēlā pasaule

Nu ko lai saka - skaista ziemas diena! Bet savu degunu vienalga laukā nerādīšu, pat ja pats Lausks pie durvīm klauvēs. Pārtikas pietiks līdz jaunnedēļai, sērkociņi ir, sveces ir. Dzīvosim.

Mana elpa un leduspuķes logu rūtīs

Es par daudz sevi lutinu
Solu laboties
Nākošajā dzīvē

Taču lai ir attālumi jūsu tuvībā
Un lai debesu vēji dejo starp jums,
Mīliet viens otru, bet mīlas važas neradiet:
Drīzāk lai viļņojas jūra starp jūsu
Dvēseļu krastiem.
Pildiet viens otra kausu, bet no viena kausa nedzeriet.
Kopā dziediet un dejiet, un līksmi esiet, bet lai
Viens ir katrs no jums.
Pat ja lautas stīgas vienas ir, tās tomēr
Trīs vienotas mūzikas skaņas.
Sniedziet savas sirdis, bet ne viens otra pārziņā.
Jo vienīgi Dzīves plauksta var skaut jūsu sirdis.
Un stāviet blakus, tik ne pārāk tuvu kopā:
Jo tempļa pīlāri stāv atstatus
Un ozolkoks un ciprese viens otra ēnā neuzaug.

Kahlils Gibrana