Mana paralēlā pasaule

Aizveru acis un vēl arvien redzu krāsainās koku lapas.
Tik daudz iespaidu, ka galva labpatikā griežas.
Aiz laimes reibstu. Kā iemīlējusies. Rudenī.
Gribu vēl un vēl.
Ķert mirkļus kā ziepju burbuļus.
Nu šoreiz gan mākslinieks ir pacenties un, jāatzīst, viņam ir laba gaume.
Jā, un rudens ir daudz romantiskāks par pavasari.
Viņš pienāca klusi un nemanāmi, izrāva mani no vasaras karstajiem apskāvieniem, maigi paņēma aiz rokas un aizveda sev līdzi.
Uz mežu.
Apsēdināja mīkstajās sūnās un uzgleznoja mani.

Kastaņi ir manā pusē
Ar mani uz vienu roku
Un pavasarī, kad purenes ziedēs
Es atkal par tiem domāšu