Mana paralēlā pasaule

Sajūta, it kā pretī manam logam būtu iestrēgusi buru laiva un netiek uz priekšu. Kopš vakar vakara.
Viss vienmuļs un pelēks. Mīlu.
Nesteidzīgi izbaudu katru sekundi, ko dāvā mans dārgais. Mans Dārgais Laiks.

Vispār baigi romantiski tagad būtu stāvēt pie Laimes pulksteņa un kādu gaidīt. Ar tādu lielu lietussargu. Pēc tam iegriezties tējnīcā. Sēdēt uz mīkstiem spilventiņiem. Uz grīdas. Lotosa pozā. Un ne par ko nedomāt. Ja nu vienīgi par to, cik piemīlīgi lietus grabina tējnīcas jumtu.

Jāaizčāpo uz virtuvi pēc vēl vienas krūzes tējas. Tā negribas ritināties laukā no segas un negribas arī kaķi traucēt. Labi labi, pagaidīšu, kad viņa pamodīsies, izstaipīsies un izleks pati no siltās migas.
Tad gan vēl vienu tasīti - piparmētru ar citronu šķēlīti. Bez cukura.