| 4:50p |
Jā, Karaliskā mūzikas akadēmija no ārpuses nedaudz atgādina mūsu kongresu namu, tikai priekšā ir kaut kāda zaļa statuja, pretstatā kongresa nama A. Upīša statujai. Pats pirmais iespaids bija: "Hmmm diezgan noplukusi ēka," bet iekšpusē ir savādāk...viss tāds smuks. Katrā stāvā ir priekšā kods, ta kā tik viegli netiksi iekšā. Telpā, kur gaidījām noklausīšanos, bija ļoti auksts.
Žūrijā bija vienas vienīgas sievietes...katra jau labākajos gados :D Bet vispār viņas bija ļoti atsucīgas.
Anete nodziedāja, cik labi vien varēja ar tādu kaklu...visu nedēļu sņaukājas un krekšķina....malacis...ļoti centās.
Cerēju, ka viņa dabūs labākas atzīmes, bet ir labi, jo tika tālāk...
TIKAI ES JUMS SAKU : "MUMS NAV GARANTĒTA VIETA, KAUT VAI ESAM NOLIKUŠI VISUS EKSĀMENUS"
Runājāmies ar vienu zviedru skolotāju, kura pasniedz šajā akdēmijā...viņai patika. Visvairāk žūrija bija pārsteigta par anetes lapas lasīšanas prasmi.
Ah, tad jau redzēs kā būs. Arī pats biju satraucies....varbūt pat vairāk kā Anetes, toties tagad ir tāds atslābums, ka gribas gulēt.
Nekādīgi nevaru pierast, ka šeit ir stundu agrāk.
Vakarīņās atkal makaroni...rīt būs kaut kas cits...izdomāsim... |