another school, another turn

boohoo

Wed, 19 Oct 2011 18:04:03 GMT

24 WHORES IN THE ROOM NEXT DOOR
24 WHORES AND I NEED MORE

Lietuviška sriuba

Mon, 20 Jun 2011 19:38:43 GMT

Plašinu savus apvāršņus. Starp citu, plānoju veikt eksperimentu - viens ieraksts bez liekvārdības. CAN-NOT-RESIST!

Visu dienu nogulēju, tagad lielie brīnumi un sēdēšana uz astes. Sasodīts, atkal ignorēju vēstules. Un tāaa negribas strādāt. Negribas pat pabeigt iesākto "pašapliecināšanās" darbu, lai beidzot savu apkārtējo vidi varētu savākt.

Riebjas, ka ar saviem plāniem lēkāju kā... nu es pat nezinu. Iesāc kaut ko vienu, prātā jauna ideja, to atcel, galu galā - ko iesāc, tas jāpabeidz, bet nu... Nevelk mani vairs. Būtu gan jādomā par manu konta saturu, bet arī tas netīkas. Galvenais, ka dzīvoklis nomaksāts.

Vismaz piere vairs nesāp. Ienesties stendā tā vietā, lai vienkārši un jauki noģībtu, varu tikai es. Win.

Labrīt, koki.

Mon, 20 Jun 2011 18:52:25 GMT

Nu re. Un tomēr saņēmos. Pēc divu mēnešu klusēšanas un kārtējā "esmu tik liela savās biksēs". :) Gribējās jau sākt no nulles (un pieļaut tās pašas kļūdas), bet nu - nav lemts, laikam jau.
Kopš šīs dienas būšu atkal saulstariņš.

Izsortēšu savas mapes un tad jau.. jā. :3

Exit.

Wed, 20 Apr 2011 19:43:34 GMT

Nu re.
Mana produktīvā diena. Par daudz, mazliet par daudz. Mans mākslinieciskais izpildījums iesūkāja nereāli.

Stulbie vilcieni.
Stulbais fakts, ka - ne viens, ne divi.

Latiņa sev mazliet par augstu, citus kaut uz rokām nēsā.

Stulbie cilvēki, kas dzīvo kā pagadās, kuri nedomā. Apskaužami.

Cenzūru. Mazliet. Pārāk virspusēja saskarsme, tiesa, vairākumā gadījumu nekas vairāk arī nespīd. Neinteresē. Drīkst neteikt neko.

Stulbie cilvēki, par kuriem ir jāuztraucas. Varbūt tomēr jāmet visa tā nopietnā muļķošanās pie malas.
Un jā - stulbā situācija. Kā vienmēr. Mūžīgais "gan jau". Gribētos spēt lepni nobļauties - nu i nah, bet kaut kā nesanāk.

Vienreiz jau dzirdēts.

Fri, 08 Apr 2011 19:56:27 GMT

[2008.12.01. 2:06:47] me says: principā - dzīvo kā pagadās, kamēr sākas problēmas?
[2008.12.01. 2:06:58] me says: vismaz es to sapratu tā.
[2008.12.01. 2:07:09] he says: vot jaa, tieshi to es arii gribeeju pateikt
[2008.12.01. 2:07:33] me says: mums galīgi nav pa ceļam.

Mon, 14 Mar 2011 21:49:10 GMT

Pasaule, to esi sick.
Vismaz šovakar.

Diev's pasarg

Wed, 09 Mar 2011 16:32:37 GMT

Tāda pretīga sajūta. Vai tiešām varētu būt tā, ka saēdos jēlu gaļu? Mind blowing.
Gribas sēdēt uz astes un neko nedarīt. Apskaužu kaķi.
Morāli valsēju pie Hedvigas. Tāda savāda diena.
Un skolā reizi pa n-tajiem mēnešiem gandrīz dabūju pa ādu. Nepatīk man tā sajūta. Neiešu vairāk, ha ha. Joks.

Un jā. Vēl tikai rītdiena un tad valsēšu ne tikai morāli. In your face, jūs, piektdienas strādnieki. :) Ups, gribēju teikt - veiksmītes.

Un, un, un. Eh, atkarība.

Open you eyes, open your mind, proud like a god

Tue, 01 Mar 2011 20:26:36 GMT

Tomēr nespēju pretoties šim kārdinājumam.
Lietas nav izdarītas, laika par maz, dzīve par īsu un tik daudz ko gribas. Toties pačīkstēt vienmēr var.

Njā. Vismaz nokritušas iepriekšējās birkas. No vienas puses labi. No otras puses - sajūta, ka nezini vairs vispār neko. Nepazīsti, neatpazīsti, liec pa fragmentiem, bet pie lielās bildes tā arī netiec. Gribētos citēt Jūdas Grašus, bet nē - šoreiz tā sajūta nav tāda.

Šodien vismaz ir (bija) enerģija un vēlēšanās kaut ko darīt. It kā jau nekas tāds - nekas jauns, neticami satriecošs.

Un tomēr. Tāda maza laimīte, smiekliņš pašai nāk. Vienkārši diena.
Nezinu, ko vispār gribēju pateikt. Zinu, ka gribējās kaut ko pateikt.
Bet te laikam vairāk tāds par un ap sanāca. Nevermind. :)

Vājprātīgi.

Sun, 20 Feb 2011 20:04:12 GMT

Tikko redzēju tādas šausmas, ka viss dzērums momentā pazuda. Nu ko, tad jau atliek vairs tikai duša un beidzot sākt skolai vākties. Brrrr.

___

Sun, 13 Feb 2011 18:07:43 GMT

Sliktas ziņas viena pēc otras. Sliktas ziņas, kur vien skaties.
Nē, ar "būs labi" šoreiz neizlīdzēties.
Jūtos kā uz paplātes. Jūtos kā uz delnas.

=^.^=

Fri, 11 Feb 2011 10:30:48 GMT

Satriecoši satraucoši.
Beidzot tiku pie iespējas pēc kārtīga miega pierīties pēc labākās sirdsapziņas.
Trips no Rix uz mājām bija smags. Vakar vispār bija smagi, uz skolu neaizgāju, pēc tam mazliet mocīja sirdsapziņas pārmetumi. Bet nu - ko padarīs.

Zināma lieta.

Un beidzot arī man tika veltīts apzīmējums "hipsters". Nesaprotu, par ko visi tā cepas, ka nav, nav, pacel asti, salej atpakaļ, khe.

Ir auksti, tējai nav cukura, darba nav un mācīties negribas. Vajadzētu visu salikt pa plauktiņiem, bet nezinu, ar ko sākt.

______

Fri, 04 Feb 2011 21:57:43 GMT

Abi ar kaķi sēžam un šūpojam kājas pār gultas malu. Baiss sagurums un kaut kāds kreņķis mazliet.

Un cik labi tomēr ir tad, kad tev ir mazliet laika pašam sev.

Labrīt, putra.

Tue, 01 Feb 2011 08:27:45 GMT

Diena iesākas jauki, pa starpai ziņām un inbox'am izmanījos izlasīt tekstiņus, kas uzjautrina un norīt melleņu maizi. Un nogulēt agros putnus, jo man nepatīk agrie putni.

Šodien gribas visu maksimāli vienkārši, ja paveiksies, pat neiedomāšos par lietām, kas neskar manu tiešo šīs konkrētās dienas plānu.

Klepoju gan kā jūrnieks ar pusmūža pīpēšanas stāžu. Visiem tagad bail no plaušu karsoņa, meh, laikam jāsāk man arī. Bet nu.

Viņš ēd, viņš guļ, viņš pīpē
Un visu laiku kaut ko iedomājas
Par frekvencēm, kas visiem pāri klājas

Место для шага вперед.

Sun, 30 Jan 2011 14:10:38 GMT

Sešos no rīta glāze pateica "tinkš". Ar to arī viņas dienas bija skaitītas.

Varētu teikt, ka šodien no sevis izslēpoju velnu, bet tā nebūtu gluži taisnība. Jau kuro dienu klausos tikai Кино.

Noskaņojums uz jautājuma zīmes. Nezinu, nevaru, negribu zināt? Kaut kā viens. Šoreiz ne divi, ne arī pusotrs. Un it kā jau nav slikti. Bet.

BĻE.

Sat, 29 Jan 2011 16:09:25 GMT

Re, cik lieliski.
Netieku jau uz otro Žetonnieku.
Un nē, ne jau tāpēc, ka es vēl būtu slima. Nē, ne tāpēc, ka man nebūtu naudas. Tāpēc, ka mans mīļais mašīnveidīgais lūznis mani izdomāja uzmest visjaukākajā brīdī.
Tagad kārtīgi uzcirtusies varēšu spēlēt Crusader all night. Nu, fuck, nu. Varu runāt, varu nerunāt - kā nav, tā nav. Ai. Jūtos apčakarēta.

Gribu koku, kurš ražotu pelmeņus.

Fri, 28 Jan 2011 19:16:20 GMT

Mazais piektdienas vakars prom no baciļainā dižciema. Jūtos manāmi dzīvāka, ja neskaita vēlmi papildus pakašņāties vecās skolas mapēs un to savādo dziru uz mana galda. Bet nu - hei - ko padarīs.

'Un vēl viņš teica pasaulei...'

He. Kopš pārinstalēšanas mans mazais vilciņš beidzis pat gaudot. Taisnību sakot, neatceros, kad pēdējoreiz šamējais būtu bijis tik kluss. Un ātrs.

Toties varu no jauna izspēlēt Crusader'u, boo-yah.

123

Sun, 16 Jan 2011 23:03:48 GMT

Man vienmēr ir labs garastāvoklis. Kamēr man to kāds nesapiš.
Jā, šobrīd velk uz smagā formā literāriem vārdiem. Bet nu - whatevz.

Dziļi iekšēji raudu.

Fri, 14 Jan 2011 20:11:17 GMT

Nē, bet patiešām. Dziļi iekšēji raudu.

Pēkšņi uznāca tā pati "vecā labā" sajūta, ka dzīvoju ne tajā laikā. Bet nu ko tur daudz, kā dzīvoju savu dzīvi, tā biju.

["eju kur un kāds gribu"]

Šodien atkal paķēra uz latviešiem.
Bāc, visas labās grupas ir izjukušas, visi labie mūziķi ir beigti. Labi, čīkstu. Ir jau vēl ko klausīties laikam.

Varbūt problēma ir tajā, ka pašreiz nespēju izteikt savu pāri plūstošo prieku par to, cik krāsaina var būt dzīve. /Tas bija bez sarkasma, starp citu/
_______________
Punkts, iekavas, komats, norobežojums. Ja viss būtu tā, kā tas ir, būtu viena vienīga taisne.

Fascinējos par "Mātesbrālim Albertam". Tās balsis, eh!

Un jā, un jā, un jā. Radošās izpausmes. Laikam gan. Mājās ir labi. Sesija finito.

Skaņa, smarža un attēls. Un mazliet komunikācijas. Miers. Un cilvēkiem labs prāts. Apmulsums.

"šie skaistie zobi naktīs kož"

Sat, 08 Jan 2011 18:10:38 GMT

Sesija iet uz otru galu. Tāpat kaut kāds nemiers. Kaut kas visu laiku jaucas pa galvu, tiesa, šāda parādība nav nekas jauns, tas ir visnotaļ hroniski. Hmm.

Ziemassvētku brīnums, bļin. :D

Sun, 26 Dec 2010 19:47:26 GMT

Ja rītdienas braucēji kavēsies vēl kaut par stundu, es viņiem pretī nevis aiziešu, bet aizvelšos. Ar visu manu apņēmību un zobu tīrīšanu sešos, mani pierunāja uz kārtējām ēšanas orģijām.

Ak jele, jāiet bija tas bluķis pavilkt. Vismaz kāda fiziskā nodarbe šajā ēšanas maratonā.

Citādi neko, ar māsu rauju vaļā 94.gada spēlītes, šaujam tanciņus, ka prieks. Tad vēl jāpadanco vakara dancis, jāatrod kāda sviestaina grāmata jautrajām nakts izpriecām (būtu bijusi apgrēcība teikt "jautrās nakts jautrības", khe) un ar sakostiem zobiem jāpabeidz pēdējās divas darba lapaspuses. Lai pacilātā omā ķertos klāt nākamā darba 20, woohoo!

Bet ko nu tur daudz. :3

Strawberry fields forever

Sat, 25 Dec 2010 16:24:46 GMT

Ja tā labi padomā, nomirt, aizrijoties ar apelsīnu, būtu diezgan muļķīgi.

Savādi gan.

Thu, 23 Dec 2010 20:08:23 GMT

Lielās lietas tā kā apdarītas. Parādā nevienam neesmu, neviens nav parādā man. Darbs ir, morālie kaitējumi +/- izlīdzināti, plāni ir, nekas nenotiek "aiz neko darīt".

Un tomēr šausmīgs nemiers. Tāds kā tramīgums. Sajūta, ka tūlīt kaut kas noies greizi.

Karstvīna recepte. Uz pirti. Garām aiziet vīrs ar cigareti

Sat, 18 Dec 2010 19:51:35 GMT

Tik aizņemta nedēļa sen nav bijusi. Viss notiek, visi kaut ko dara, plēšas, ņemas, mēģina piebeigt pēdējo, lai ar vieglu sirdi varētu placināt dīvānus un stumt ģīmī labumus. Bet ne par to ir šis stāsts.

Jā, bet par ko tad?.. Ehm, pazuda doma.

Jūtos nereāli veiksmīga, patiesībā. Ceturtdien pakāsu maku, vakar aizgāju uz to pašu iestādi un - pavei! - tiešām bija pie viņiem. Un tur bija arī nauda. Eķ, labi, ka māsa pierunāja tomēr doties ostīt gaisu vakar.

Un jā - es nevaru vairāk kā noteiktu dienas daļu pavadīt kopā (vienā telpā) ar cilvēkiem. Es nevaru kāpt pāri savām vajadzībām tik lielā mērā. Man vajag to privātumu. Lai nu kā, tas nu ir garām, varu sēdēt savas istabas savu durvju savā pusē. Laimīte. Nesaprotu, kā koju laikos varēju tā - tik... nu jā.

Un jaukie cilvēki turpina būt jauki. Daži tiek pie darba, dažiem sākas brīvdienas, citi atkal iet ostīt gaisu. Tiku pie hipiju piparkūkas. Peace!

Steiga

Wed, 15 Dec 2010 19:37:23 GMT

Šodien izbaudīju kaut ko neparastu. Ar visu to, ka darāmā ir līdz acīm, laika - necik, vakars jau klāt un rīt kalni jāgāž - es NESTEIDZOS. Es patīkami pavadīju laiku, neskrienot kā vāvere ritenī. Savā nodabā vilkos no uni uz mājām, mazliet pasmīnēju par tiem briesmīgajiem lāčiem, kas čīgā uz Dzirnavu ielas, es aizgāju uz veikalu, visu kārtīgi izstaigāju un izpētīju. Nevis grābu pirmo, kas pagadās, lai tikai ātrāk tiktu prom. Es paēdu, uztaisīju tēju, parunājos ar U un kaķi, tagad vēl pārskatu virtuālās sarakstes, tad sākšu mācīties. Un ziniet ko? Es neko daudz neesmu zaudējusi. Toties jūtos kā cilvēks.

'brīt

Wed, 15 Dec 2010 09:24:44 GMT

Kāds man ir pielipinājis iesniņu. Tik ļoti not cool.

Nogulēju krietnas desmit stundas, bet - uh! - varētu gulēt vēl un vēl. Šodien labprāt nekur neietu. Bet nedrīkst taisīt parādus, tas nu ir tiesa.

Kaķis maisa visu brokastu padarīšanu. Nepietiek, ka lai tiktu līdz virtuvei vien, vari nolauzt kātus, tagad nākas cīkstēties par tiesībām uz ēšanu kā tādu. Nē, tikko apvainojās un notinās. Un atnesa kaut kādu drazu, lai pārmetoši "celtu" man to priekšā.