architect
architect
::::.::::
Back Viewing 0 - 20  

Dari ko darīdams, izvairies no pretējā dzimuma nīdējiem, saukātājiem, negatory vispārinātājiem. Manā pieredzē tā ir vāju cilvēku kaukšana savas pašapziņas celšanai, neveiksmju caurumu aizlipināšana uz tā rēķina. Katru reizi, kad to dzirdu, šermuļi pār kauliem noiet un ir jāiebultējas.

Vakar pieturā redzēju Egilu Levitu, starp pezaniem. Mīļi.

Man radās tik nepārvarama vēlme kaut ko uzrakstīt, ka nesagatavoju sakāmo.

Vietējā veicī pie gaļām strādā tāda kreizī pārdevēja. Viņai pirms darba laika beigām nedrīkst iet klāt, jo viņa bļaus, to es ievēroju. Bet man vakariņās ļoti sagribējās vistiņu ar pesto. Tāpēc bija jāiet pie viņas, kliegšana būtu worth it. Sure enough, līdz ar manu pienākšanu vitrīnai, kāda darbība trigerēja bumbas sprādzienu - pirms manis esošā meitene ar saviem speķainajiem pirkstiem noķēzīja vitrīnas stiklu un aizgāja. Pārdevēja to pamanīja, kad meitene bija gabalā un varēja viņai veltīt tikai tālumā dziestošu ķērcienu. Mana rekacija bija mulss smaidiņš, ko viņa uztvēra kā viņas izmiešanu, tāpēc man tika veltīti visi tie skaistie vārdi, no kuriem izmuka vaininiece - ko jūs smejaties, vai tiešām nesaprotat, ka man darba dienas beigas un visu dienu es tik skrienu un tīru, kā cilvēki to nesaprot, kā jums nav kauna ņirgāties!!! utt.
Jāsaka, vistiņa garšoja īpaši labi, jo bija jāpasvīst pie tās iegūšanas. Modern hunting.

Manuprāt, brazīlijas rieksti garšo pēc ziepēm.

You're giving me mīzals!

Lūdzu, nemēğini noturēt kaķi, kad veļmašīna iet pa gaisu!

Tmēr ļoti novērtēju ja draugi apstiprina, kad kāda mana situācija nav normāla. Es to, protams, zinu, visi visu zin, bet dažreiz sāc šaubīties arī par pašsaprotamām lietām.

Trakums atkāpjas un uznāk, atkāpjas un uznāk... Nedaudz identificējos ar okeāna piesārņojumu. Izmet drazu maisu pār bortu un tas argriežas tavā šķīvī kopā ar zivi. Izmet atkal un tas atkal atgriezīsies. Daži cilvēki vienkārši nezin kā tos mēslus aizmest uz neatgriešanos. Vai es tagad esmu plastmas mēsls vai mēslu metējs? Jāpadomā.

Pārvaldoša pozīcija nāk komplektā ar varaskāri. Tas tāds salds nektārs, kurš nemanot iesūc. Sevišķi, kad pret tevi sāk bezkaunīgi kvekšķēt, pieprasot tiesības izmantot daļu tevis. Neiedomājos, ka man ir tik teritoriāla persona, īvil insaid, I guess.

Likās jau, ka man nav neviena talanta. Tomēr viens ir - superspējas iekulties viskutelīgākajās situācijās. Tā ir, ka vispirms dara un tad domā. Vismaz nevar sūdzēties par garlaicību.

Lamp

Kad liekas, ka visi darbi būs pabeigti, uzrodas kaudze jaunu. Jābeidz šitā tendence uzņemties jaunus pienākumus. Darbs/māja liktos diezgan ok dzīvošanas varians.

Lielās dusmās pienāk tas mirklis, kad tev jāizlemj, vai laist visu verbalitāti pa gaisu vai arī būt gudrākajam (wtf that even means) un piekāpties. Diemžēl ne viens, ne otrs variants mani neapmierina. Ja izbļauj visu, ko domā, pēc tam jūties slikti. Ja ne, tad pēc tam jūties kā izņirgāts, nopērts bērns, kuram nav bijis iekšā sevi aizstāvēt. Tomēr katram ir arī pozitīvā puse - izlāde sniedz milzīgu gandarījumu un piekāpšanās liek tev izskatīties pēc pieaugušā, kurš spēj savākt savu sūdu un nepiekāpties provokācijām. Izlēmu savākt sūdu, tāpēc jācīnās ar nopēršanas sajūtu.

Manā dzīvē ir tikai viens toksisks cilvēks. Tikai. Bet ar to pilnīgi pietiek, lai manī izraisītu vājprāta vētru. Es varu izlikties, ka nekas mani neietekmē, varu mēģināt uz to skatīties no pozitīvās puses, bet nekas neapslāpēs to melno caurumu vēderā, kā vien pamatīga negatīvā izlāde. Tas būs neglīti un neētiski. Iespējams arī pašdestruktīvi, bet ir nepieciešams atlaist melno, lai nonāktu pie baltā. Kad būšu tam pāri, sev nopirkšu kaut ko dārgu, spīdīgu un nederīgu. Bet šobrīd mana lielākā vēlēšanās ir, lai šis cilvēks izgaist no manas dzīves un neko tamlīdzīgu es dzīvē vairs redzēt negribu. Bēgšu ko kājas nes, ja saodīšu līdzīgu galēji egocentrisku narcismu par spīti vilinošākajam skaistumam. Esmu tikai nabaga bitīte, vai kāds var mani vainot par to, ka pakritu uz estētikas.

Šovakar aizsapņojos/sajaucos un netīšām ar liftu uzbraucu augstāk nekā parasti - līdz jumtam. Man, protams, nebija ne prātā ienācis, ka lifts brauc līdz jumtam. Skats būtu bijis apburošs, ja laiks nebūtu apmācies un ēkas līmenis nebūtu vienāds ar pārējām. Pretī stāvošais Radisons ar savu garumu sakārdināja - kādu dienu es tajā uzbraukšu, kad nebūs mākoņains un ja vispār drīkst.

Current Mood: curious curious

Iedegtas aromātiskās sveces arōms sajaucies ar tikko notiesātās makreles arōmu. Smaržas kombinācija ir ārpus jebkā, ko nāsis odušas. Man patīk sajust jaunas lietas, tad es jūtos kā bērns, kurš vēl var kaut ko redzēt pirmo reizi.

Izveidojusies netikla atkarība no cibas. Vienu dienu neieraksti neko un jau jūties tā, it kā būtu apaudzis ar smagu neizteiktā kārtu.

Piedzeroties vienmēr šausmīgi jāsasprindzina nervi, lai nepazvanītu tam, kuru mīli.

Manas grāmatas atpūšas mīkstajā krēslā, nevis cietā plauktā. Lūk, tas ir īstais humānisms pret tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams.

Pēc noteikta laika putra pārvēršas smirdīgos puņķos. Tas man liek justies izšķērdīgi. Āfrikā badu mirst, a es pūdēju ēdienu. Krīt podā tik daudz wasted nutrienti. Laukos vismaz varētu ar ceremoniju aprakt.

Back Viewing 0 - 20