| mans penis nav gudrs :( |
Feb. 24th, 2004|12:20 am |
Mans penis nav gudrs. Mana atklāsme pār to nāca kādā naktī. Viņš ņēma un mani pievīla. Tas nekas, ka biju zināmā alkohola reibumā, nedomāju, ka tas mīkstina viņa vainu.
Kādu vakaru biju nolēmis doties ārpasaulē pēc pāris aliņu likvidācijas procesa. Es uzvilku jaku un čībās devos ārā no savas mājas. Pēc iziešanas pa ārdurvīm, tiešā ceļā devos pie sienas. Es izvilku savu metamo un, kā jau īsts mākslinieks, piemiedzu ar vienu aci un sāku radīt savu mākslu. Uz sienas tika čurāts zilonis ar trīs snuķiem.
Bet tad es sajutu nodevību! Kaut kas nebija labi. Mans penis bija izdomājis ķecerīgu nodevību. Viņš pēkšņi sāka spricēt urīnu ar trīs spēcīgām strūklām. Katrs no šiem fontāniem, vējam pūšot, virzījās uz savu pusi. ES TO NEVARĒJU APTURĒT! Čuras šķīda uz visām pusēm. Čuras bija visur – uz sienas, uz zemes, uz ziloņa, uz biksēm, uz sejas, ausīs, matos un uz zeķēm. Tās bija pārņēmušas mani. Es paliku šoka stāvoklī un pēc šī notikuma vēl 2 minūtes stāvēju nekustēdamies. Es to nespēju aptvert. Es viņu pat nenokratīju (kaut arī parasti to ļoti apzinīgi daru 7 reizes, par vienu reizi skaitot kratījienu gan uz augšu, gan uz leju).
Manī radās niknums, sāpes un smeldze. Es, neielicis peni aiz rāvējslēdzēja, devos atpakaļ uz mājām. Pazemots, vīlies un nodots. Es sapratu, ka tā tas nevar palikt. Tā nedrīkst palikt. Respekts un cieņa pret sevi ir jāuztur! Sekoja sods -
es savu peni spēcīgi raidīju pret kāpņu margu piecas reizes!
Es zinu, ka viņš mani mīl, bet es esmu viņā vīlies tā, kā vēl nekad iepriekš savā mūžā. |
|