| Piens |
Mar. 4th, 2004|02:20 am |
"Šis piens ir vecs! Izlej taču to ārā!" viņa viesi klārēja to namatēvam aptuveni pusstundu. Par laimi vai par nelaimi, viesu dzīvokļa saimnieks ir garā stiprs vīrietis un ne par kādu cenu nevēlējās veikt šo zaimojošo procesu. Bet tad viens no viesiem piecēlās, sagrāba rokās tik patīkamas auras apvīto piena paku un izlēja tās saturu podā. Nožēlojamais un antihumānais zemes ēdājs!
Namatēvs sajuta sirdī sarūgtinājumu. Ne jau par pienu, bet par podu. Piesmiet un nožēlojami sektantiskā darbībā zaimot podu - tas bija pāri visām elastīgā saimnieka elastīgajām morāles normām.
... Viņi visi aizmiga ...
"Jauku rīta kafiju!" teica mūsu kastrētais draugs ar apmierinātu smīnu sejā. Viņam šodien būs grūta diena priekšā, bet tas viņam nekad nav traucējis. Viņš vēlreiz paskatījās uz saviem kafijas baudošajiem draugiem un devās uz tualeti. Viņš novietoja savu peni uz izlietnes malas un sāka veikt attiecīgos atvieglināšanās procesus. Kas gan var būt ērtāks kā pačurāt izlietnē un, ar abām rokām atbalstoties pret spoguli, vērties uz sava skaistā drauga atspulgu.
"Vai kafija bija laba?" mundri uzsauca kastrulīts. Viesi ar viebuma pilnu seju pasmaidīja un ieminējās kaut ko par mājup došanos. "Kafija bija laba, tikai piens, ko šorīt iegādājāmies arī laikam nebija diez ko svaigs." Viņi nolēma doties prom. Jā, droši - namatēvam šoreiz nebija iebildumi. Par 8 zemiskiem radījumiem mazāk mājās kā iepriekš.
... Viņi visi aizgāja ...
Izbaudi pienu, kamēr tas vēl ir piens!
Morāle:
Ieliet mīļajā podā pienu ir tas pats, kas piečurāt kafijas piena paku. |
|