vispirms atnāca ziņa, ka ir mainīta prezentēšanas kārtība, un no numur 2 es esmu pārcelta uz numur 9! atvieglojums, ka ir vēl laiks saņemties, un ne-atvieglojums, ka jāgaida ilgāk līdz mocību beigām. 

tad atnāca ziņa, ka nebūs jāprezentē, ar iespējamību 99,99%

es sagaidīju beigas un pārliecinājos, ka 100% nebūs, lai veiktu šo ierakstu.

drusciņ vīlos, jo prezentācija nemaz nebija slikta, un es vismaz 14 reizes tai izgāju cauri, man vienkārši ir šausmīgs, iracionāls stress no publiskas uzstāšanās; bet tikai drusciņ.

domas par rītdienas šampi nepalīdz, man ir stress tagad.

jāsameklē kāds labs seriāls par slepkavu-maniaku, lai relaksētos.

iztēlē izspēlēju, kā no rīta jau ielieku kādu dzirkstošo ledusskapī, un vakarā, 17:01 to atkorķēju, ieleju skaistā glāzē un vienā malkā izdzeru. rīt gan nesākas nekāds atvaļinājums, nākamnedēļ vēl darbs, bet rīt jāprezentē viens izmocīts rakstu darbs, un, kā teica vadītāja "piecpadsmit minūtes kauna, un viss". pēc tam es taisos uzelpot, lai tur lūst vai plīst, vai velns viņu zina, kas. 

it's been one of those... last three months.