Artūra pieraksti

Ir pagājis laiks... un atkal esmu sabijis kalnos, pārdomājis dzīvi, par cilvēkiem, kas spēlējuši kādu lielāku vai mazāku lomu manā dzīvē (domāta Evija)... tomēr pietrūkst man kāds, kas regulāri uzmundrina un iespārda, lai kustos... kā es tagad saņemšos iet strādāt ??? Kā es saraušu visu, kas lekcijās iekavēts pa šo nedēļu ? Es nezinu... tāds taka pesimisms pārņēmis mani!!! Prasās pēc vēl kāda sasodīti laba pasākuma, kā šis te, kas beidzās tikai aizvakar, jo jūtu, ka pēc šī sasodīti augstā pacēluma, kas mani pārņēmis sekos smaga bedre... kā jau kalnos.............

P.S.
Aizvakar atgriezos no Barselonas :)