Mani pārējie parodijkonti

Tu viņam kaut ko pajautā. Viņš klusē.
Pēc trim vai četrām sekundēm lielākā daļa no mums sāk runāt paši. Pārjautājam, piedāvājam atbildes, mierinām, precizējam, pavirzām. Un saruna beidzas, pirms sākās. Un tad tavs sākotnējais jautājums jau ir pazudis.
Daudzi puiši un vīrieši vispirms domā un tikai tad runā. Klusums viņiem nav atteikums. Tā ir apstrāde.
Kas notiek viņa galvā tajās sekundēs:
→ Vai es vispār kaut ko teikšu? Vai te ir droši?
→ Kā to visu nosaukt? Bieži vārdu vēl nav, ir tikai sajūta, kas ir jāapdomā un jāapstrādā.
→ Kas notiks, ja es to pateikšu? Kam tu to pastāstīsi?
→ Kā to pateikt, lai neizklausos vāji?