|
Nov. 24th, 2004|09:38 pm |
|
Iluuzijas sabruuk. Ar katru dienu pa kaadai. Vairs man nav kur dziivot. Tas aiz cilveeku nepaziishanas. Naivums un paljaaviiba, akla uzticeeshanaas un neveeleeshanaas noticeet, ka vieniigais pareizais esmu es pats. Tas ir aarkaartiigs egoisms tachu nevis aiz paarlieku iedomiibas, bet vienkaarshi izprotot situaaciju. Ka tas, kas bija balts nu ir melns un otraadi. Tachu iespeejas ir vienmeer, tachu kaadaa briidii arii taas zuud. Un taa iluuzija peec iluuzijas, iespeeja peec iespeejas. shizofreeniskais paardaliishanaas sindroms vajaa mani. Tachu buutiibaa atminos laikus un dazhaadaas situaacijas. Velniskjiigs kautriiigums, kas var paariet nicinaashanaa, cinismaa un tieshi preteejaa nostaadnee..Kompensaacija. un vairs nav apjausmas kursh no manis ir shajos hieroglifos iesleepis savu es..kuram journaalim paredzeets shis raksts? who knows and who cares... |
|