| |
[Sep. 14th, 2004|09:05 pm] |
Nonaacu pie secinaajuma, ka pavisam veertiigi ir plaanot savu laiku...Lai ir taa, ka no riita nozvana budiljnjiks un tev ir skaidrs dienas plaans, ko kur un ar ko tu ko dariisi...Jo bezdarbiiba nogalina. Protams ir nelaaga tieksme no riita uzsist pa modinaataaju un guleet taalaak, tachu, ja tev tas sagaadaa probleemas saliec kaadus ashpadsmit kaut vai teiksmim katraa istabas stuurii ar intervaalu 20 min...noteikti pamodiisies un vareesi doties savaas gaitaas...jo savaadaak uzmaacaas skumjas..jaabuut sisteemai, saplaanotaam tikshanaas un, saplaanotam laikam ko velti maaciibaam, darbam un sievieteem...bet bez darba nedriikst...pac interesantaakais shai dziivee esam mees pashi...tik dazhaadi...
upd: Daudzi cilveeki laiku uzskata par preci. - Laiks ir nauda, - viņi saka. Laiku vajadzētu apmaksāt, nomāt, atlīdzināt. Laiks ir jāplāno un jāizmanto, cik vien tas efektīvi iespējams.
Taču dzīve atplaukst īpašā veidā - tad, kad mēs laiku dāvinām un
...paturam mirstoša cilveka roku,
...apskaujamies,
...gluži vienkārši esam klāt un klausāmies,
...paturam rokās bērnu,
...novērojam saulrietu,
...dziedam un spēlējam, un smejamies,
...kopīgi klusējam,
...priecājamies par dzīvi!
/R.H./ |
|
|