| |
[May. 28th, 2004|10:19 am] |
Tiem, kas lasiijushi Viktora Igo "Nozheelojamie"
Staasts par Zhanu Valzhaanu jeb iistajaa vaardaa Bembiju.
Bembijs bija tieshaam nozheelojams krustojums ar cilveeku. Vinjam bija kaut kaada saistiiba ar izcilo domaataaju Viktoru Igo. Laikam Igo bija francuuzis un miileeja izsmalcinaatus viinus dzert. Bembijs nebija dzeeraajs, bet vinjam piedereeja cuuka un dazhi gjimenes loceklji. Un vinjam gribeejaas eest. Taa tas viss saakaas. Un dziivoja reiz biiskaps monsenjors Bjenvenijs.
Kaadaa jaukaa vasaras dienaa nozheelojamais izplaanoja briesmiigu laupiishanu ar ieprieksheeju nodomu. Vinjsh, nobriedis shim izcilajam darbinjam, viens pats(vinjsh bija profesionalis, un vinjam patika visu dariit pasham) atmuukjeeja maizes veikalam durvis un nospeera mezhoniigi lielu maizes klaipu. Peec tam, aizaakjeejis kaajas aiz ausiim, muka mezhaa iekshaa(iisteniibaa tur bija tikai triis priedes, bet vinjsh bija afekta staavoklii, un vinjam raadiijaas halucinaacijas). Bet nekur taalu vinjsh netika, jo kaa tad nabadzinjsh, lai paskrien, ja kaajs aizaakjeetas aiz ausiim.
Taa luuk, vinjsh nonaaca vietaa, kur cienjaa ir metaalisti. Vinjam naacaas audzeet garus matus, bet peec savas buutiibas Bembijs bija reperis, un vinjsh jutaas tik tieshaam nozheelojami ar garajiem matiem. Tachu stilam nav noziimes, visu izshkjir slaapes. Bembijs laikam bija nekatraa dzimte un speeja pielaagotis dazhaadaam dziives situaacijaam. Vinjam bija ljoti garsh. Katorgas laiks. Bembijs pa garajaam naktiim cietumaa nodarbojaas ar domaashanu. Un beidzot vinja cietajaa paurii radaas spiidosha ideja - aizstaat melnstikla razhoshanaa parastos svekjus ar kaulenjkoka svekjiem un, izgatavojot rokasspraadzes, aizstaat taas arlietajaam. Vinjsh droshi vien to visu nosapnjoja guleedams starp zhurkaam, bet doma nebija slikta. Tie tik bija svekji! Tagad jums droshi vien kljuust saprotams, kaapeec Bembijs meegjinaaja vairaaks reizes izbeegt no cietuma - protams, lai realizeetu savus svekjus. Tatad zinaamaa meeraa vinjsh liidzinaajaas normaalai buutnei, lai gan vinjsh bija anormaals, jo peec 20 gadiem, ko pavadiijis uz deeljiem, deelji kljuust miistaaki, bet pauris krietni vien cietaaks.
Bembiju palaida briiviibaa. Peec 20 gadiem, ko Bembijs bija pavadiijis kaa metaalists, vinjsh noleema atkal kljuut ppar reperi. Izdauziijis laimiigo galvu no utiim pret sienu, vinjsh devaas pie pirmaa, kursh nebija saatanists. Veel buudams noaudzis kaa seetas krancis, vinjsh klauveeja pie virsaisha Baltaas Galvas maajas. Bembijs cietumaa veel bija nodarbojies arii ar rokdarbiem, jo vinjam sala kaajas, un tagad vilnas zekjiites un duurainjus atdaavinaaja labajam virsaitim, maaciitaaja kungam.
Bembijam bija raksturiigs tieshums. Vinjsh, tureedams rokaas bruunu speelju laaciiti, ko bija aiznjeemies no sava partnera mistera Biina, uzbljaava Baltajai galvai skarbus vaardus: "Esmu Zhans Valzhaans, bijushais katordznieks un pirms tam ruukjiitis, Ziemassveetku veciisha paliigs!" Daljeeji vinjsh meloja, vinjsh nebija ruukjiitis, bet gan audeejs, kaleeja deels.
Monsenjors Bjenvenijs ieleeja Bembijam viina glaazi un izteica raajienu kaa teevs deelam: "Netaisi palaidniibas!" Virsaitis Baltaa galva bija Bembija teevs - kaleejs un maaciitaajs monsenjors Bjenvenijs. Pirms tam Bembijs to nezinaaja un tagad izjuta mezhoniigu prieku, satikdams savu senci.
Tas viss notika tvana gaazes iespaidaa. Bembijs palika pa nakti pie sava baltgalvainaa sencha, bet naakamajaa riitaa, kad virsaitis atveera savu zaalju skapiiti, jods bija pazudis un zem gultas vairs neatradaas vinja pukjainais naktspodinjsh, un maasa vinjam veel teica, ka sudrablietas arii nozudushas. Bembijs atkal plaanoja savu mega laupiishanu un, apbrunjojies ar sencha naktspodinju vienaa rokaa un ziimulju asinaamo otraa rokaa, aplaupiija mazo Zhevree, muzikanta deelu. Tagad uz Bembija sirdsapzinjas bija ne tikai maizes veikala aplaupiishana, bet arii brunjota lielcelja laupiishana. Un peekshnji vinja sirdi saaka plosiit sirdsapzinjas paarmetumi. Asinis teceeja, un vinjsh taas dzeera. Bembijs bija kljuvis par vampiiru.
Vinjsh kljuva bagaats un atcereejaas savus svekjus. Vinjsh izveidoja ruupniicu, bet no sava vampiirisma vinjsh neatteicaas. Zobi vinjam bija gari, divi lieli, paareejie mazi. Vinjsh bija dzimis, lai dzertu asinis. Vinjsh maseeja Fantinai - kjiinieshu burvei - kaajas, liidz vinja rokas sakarsa liidz kushanas temperatuurai. Veelaak visi vinju sauca par misteru Ljengano Roku. Jo, kad Bembijs bija sadzeeries un paarmaseejis kaajas, vinjsh no savaam rokaam taisiija visaadas figuurinjas. Policijas priekshniekam Zhaveeram jeb cilveekam ar lielajaam naasiim, tas shausmiigi nepatika. Taapeec vinjsh meegjinaaja iespundeet sho kjiinieshu burvi un Ljengano roku cietumaa vai pat trako maajaa. Bet taa kaa tobriid Ljenganajai Rokai bija nopietns staavoklis sabiedriibaa, Lielnaasim neizdevaas vinju nekur iespundeet un kjiinieshu burvi taapat. To jodu Bembijs, ko bija nospeeris savam vecajam, tagad ieleeja Zhaveeram aciis, iestaastiidams, ka tas paliidzees atguut acu skaidriibu un izaarsteeties no smadzenju audzeeja. Bembijs, protams, atkal meloja, un jods izkoda Lielnaasim aabolus, ko deevee arii par aciim. Nedeelju noguleejis savaa miikstajaa gultinjaa, Lielnaasis meegjinaaja atriebties virsaisha deelam. Pagaidaam shos nezheeliigos nodomus iztrauceeja Vaterlo kauja. Taas karstumaa Fantina gaaja bojaa. Vinja zaudeeja abas kaajas, visus zobus, savus briinishkjiigos matus, un nekaadas kjiinieshu gudriibas vinjai nepaliidzeeja. Lai vinjai vieglas smiltis! Peec shii tragjiskaa notikuma Bembijs uzriikoja grandiozu maskuballi, kur satika savu naakosho audzhumeitu Kozeti jeb saiisinaati - Kozee. Shii mazaa meitene saaka mielot kaleeja deelam dveeseli. Bembija vampiiriskaas tieksmes veel nebija gluzhi izzudushas, bet vinjsh notureejaas, nepagarshojis shiis jaunaas leedijas asinis.
Bembijs katorgaa bija uztreneejis muskuljus un tagad pieteicaas boksa macham ar savu ilggadeejo ienaidnieku Lielnaasha kungu. Vinjsh sita pa naasiim un dzeera asinis no veenaam, liidz Zhaveers, zaudeejis peedeejos speekus, izdariija pashnaaviibu, nosliikdams savu sviedru peljkjee, kautgan vinjam vajadzeeja buut pieradusham pie sitieniem, jo visi vinju sita, pat Kozete.
Kaa jau teicu, Bembijam bija cuuka. Tagad vinjsh to upureeja par godu Zhaveera beereem un Fantinas beereem arii. Bembijs pieeedaas kaa lops un paarveertaas par niilzirgu. Kozete bija paaugusies par krietnu lielumu. Vinja nopirka sarkanu uzpurni savam audzhuteevam un pelniija bargu naudu, vadaadama to apkaart. Tikmeer Bembija sencis, varenais virsaitis Baltaa Galva, kljuva nozheelojams un nevareeja naktiis guleet savaa stulbajaa izskataa. Kozete gribeeja iestaaties klosterii, bet taa kaa tur niilzirgiem ieeja bija aizliegta, vinja noleema kopt savu audzhuteevu, kursh pameta savu audeeja profesiju.
Kozete, pavadiijusi nemieriigu nakti, noleema iet sava audzhu sencha peedaas un kljuva par lielcelja laupiitaaji. Vinja atrada Bembija beeninjos pukjaino naktspodinju un ziimulju asinaamo un devaas uzbrukumaa beernudaarzniekiem, kad tie devaas maajaas. Pusgada laikaa vinja bija iekraajusi krietnu naudinju un nopirka audzhu sencim jaunu siksninju pret blusaam.
Shiem mana staasta varonjiem dziive tik tieshaam bija nozheelojama, bet kaads tam iisti sakars ar slaveno domaataaju Viktoru Igo, es tieshaam nesaprotu. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}