|
Apr. 7th, 2004|08:54 am |
arī man vēl jāaug. daudz.
Vispār man liekas, ka tas nav banāli, ka daži cilvēki uzskata, ka viņi turpinās dzīvot savos pēcnācējos. Pienāk viena vecuma stadija, kad cilvēka domas galvenokārt koncentrējas uz to, kādā formā viņš turpināsies. Dzīvības turpināšanās savos pēcnācējos ir tikai viens no nemirstības variantiem. Lai jau katrs izvēlas savu veidu, ko domāt par dzīvi pēc nāves, jo tas laikam ir dabiski, ka cilvēks negrib ticēt savas dzīves pārtraukšanai bez jebkāda turpinājuma. Tad nu neticīgajiem jāatrod vismaz kāds mierinājums un tas varētu būt viņu pēcnācēji.
Par R.H. runājot, man arī viņš patīk, lai gan brīžiem pasaka tik pašsaprotamas lietas, ka nevari saprast, kā gan tev pašam kaut kas tāds nav ienācis prāta, vai arī prātā bija, bet kaut kur pārāk dziļi zemapziņā. Man pat ir viņa autogrāfs :)) |
|