|
Apr. 5th, 2004|02:31 pm |
Viss shajaa pasaulee ir nosaciits. tas par ko es atkal veelos runaat ir globaalas probleemas. man vakar bija ljoti sarezhgjiits sapnis, es risinaaju svariigus jautaajumus un beigaas pamodos man liekas taa arii nenonaacis pie kaada kopsauceeja. reizeem es piekjeru sevi runaajoties vienatnee. nu ir jau taa ka rodas nepiecieshamiiba kaadreiz parunaat arii ar kaadu gudru cilveeku. taa praatiigi apspriesties. kaut gan pac pret sevi cilveex arii var buut bargs un saakt kliegt etc. izraadiit neapmierinaatiibu, kas otrai daljai no manis var arii nebuut tik ljoti patiikami kaa pirmajaa mirklii tas vareetu likties. shiis skaistaaas dienas taa vien ievelk mani taadaa kaa atvaraa un nelaizh valjaa. uzspiezh savu miegainiibu un saule kriitot iekshaa pa manu logu taa vien liek maniem plakstiem pieveerties un snaust gaishaa dienas laikaa. un tad tu piecelies aizpampis un mazliet kaa zombijs saac uzvesties. taapat arii ar taam dievieteem nekad neko nevar zinaat. vai vinja arii tevi grib tikpat ljoti cik tu vinju vai arii tiek uzvilkta lielaa maska un lielais teaatris notiekaas. bet jaamaak jau speeleet teaatris un jaamaak paziit cilveekus, ko es veel savaa dziivee neesmu iemaaciijies. pat paziistot cilveeku n-tos gadus es vinju nezinu. visu veel arii sarezhgjii lieli projekti kas jaaveic man shobriid prieksh manas maaciibu iestaades. tad nu es seezhu ar lielo colu un censhos ko gudru izdomaat, tachu galvenais ir izdomaat sevi. un tad varbuut arii buus kaadi panaakumi. jo viss tachu ir iespeejams, vajag tikai gribeet, vajag lielu gribasspeeku paarveidot ja ne pasauli tad vismaz sevi. lai vareetu saukties tajaa lepnajaa vaardaa par cilveeku. mans meerkjis ir radiit juusos interesi. hm...interesi par mani. ar maniem garajiem textiem. es veelos nogurdinaat juus un redzeet kursh ir tiesiigs klausiities manii. un kaa teica kaads cilveex - es varbuut esmu iedomiigs, bet ne augstpraatiigs...un kaapeec daargie draugi juus nelietojiet taadu komunikaacijas liidzekli kaa msn. kas gan var buut veel vienkarshaaks un eertaaks. sanaaaca bezmaz vai reklaama, kas nu noteikti nebija mans nodoms. tachu ir divi komunikaacijas tipi - komunikaacija ar apkaartesosho esamiibu un vientuliiba kaa komunikaacijas paveids. kljuustot sabiedriski mees ierobezhojam briivibu, esam gatavi iziet uz kompromisiem. esamiiba sevii - briidis vientuliiba, briidis, kad mees paardomaajam savu esamiibu. savaa buutiibaa cilveeki ir atsveshinaati. un ljauni. cilveeki ir ljauni. izzinot sevi, mees izzinaam pasauli. svariigs jautaajums filosofijaa ir - kaapeec ir esamiiba un nevis nekas? kas ir cilveex. freids teica ka cilveex ir vieniigais neirotiskais dziivnieks. nav cilveeku kam nav neirozhu. un nav dziivnieku kam taadas ir. tieshi ar to mees atskjiramies no saviem senchiem. man simpatizee budisms ar uzskatu, ka cilveeka dziive sastaav no cieshanaam un cieshanas rodas no veelmeem. mees pashi radam cieshanas. bet taas jau ir dazhaadas es runaaju par gariigaam. jo fiziski ciest reizeem ir veseliigi. bet gariigas saapes saeed cilveeku panjem pa gabalam un tas ir mokoshi. pameegjiniet saskatiit skaistumu ikdieniskjaas lietaas. es skatos uz savu pusidzerto colas glaazi un redzu to. gaisminja no tumbas atspiid tajaa un liek man aizdomaaties par kaut ko futuurisku. kosmosu. pilnmeness nakti. starp citu ceru ka veiksmiigi paarcietaat, jo kaa ticeejums veesta tad guljot pie valjeeja loga, kad pilneemess spiid jums tieshi sejaa varot kljuut meenesserdziigs, kas vareetu izskatiities diezgan jautri tachu ne pasham cieteejam. taadaas reizees upuri vajag saukt vaardaa un domaajams taa vinju var atbriivot no meeness varas paar vinju. es veelos pastaigaaties pa meenesi, man liekas tas vareetu buut visnotalj romantiski un aizraujoshi un noskatiities uz zemi kaa mees skataaamies uz meenesi.
cilveeki vienmeer ir tiekushies peec labaakas dziives, sapnjojushi par labaaku naakotni, centushies paredzeet sabiedriibas attistiibas perspektiivas. attiistiities, pilnviedot sevi, pilnveidot sabiedriibu, taads ir mans uzdevums, mana misija. iespeejams, ka es esmu utopists - galiigi nepraktisks, realitaati ignoreejoshs cilveex. . jo es nepienjemu pasauli taadu kaada taa ir, es neveelos samierinaaties ar pastaavosho kaartiibu un esoshajaam iespeejaam. es sapnjoju, fantazeeju, projekteeju - es domaas paarbaudu to ko veel nevaru paarbaudiit dziivee. utopists vienmeer ir orienteets uz ideaalu, uz absoluutu pilniibu tb pilnveidoshanos, jo idealu nav. uz tiem var tikai tiekties bet ne sasniegt. apmeeram taads ir utopista defineejums, kas vareetu atbilst manai buutiibai. tachu nevar un nedriixt izskaidrot lietas tik vienkaarshi un sekli. jo mees ietilpstam kaadaa noteiktaa sabiedriibaa un mums ir jaadomaa taas kontekstaa jaameklee taas attiistiibas perspektiivas. un svariiga ir sava griba. taa un speeja to izmantot sava labaa. nevis "..kas tev sit labaja vaigaa, tam pagriez arii otru". un pat nejautaa, kaalab tevi sit. tas der, ja tev nav sava goda. tev ir jaasit pretii jo savaadaak tu buusi atbildiigs par ljaunuma uzvaru...
"Veel nekad agraak netika tik daudz runaats un rakstiits kaa shodien. Mees sastopamies ar to, ka vaardam zuud noziime, un biezhi vien mees iisti vairs neieklausaamies vaardos. var buut, ka labi, dzilji, svariigi vaardi aizpluust gar ausiim un atminjaa iegulstas tukshi, sekli, neiisti vaardi.
Man jaauzmanaas, ko klausos, kaa es klausos un ko es ielaizhu apzinjaa - ko es runaaju, kaa es runaaju un ko mani vaardi veicina. tikai tas, kursh patiesi maak kluseet, prot arii iisti runaat. un tikai tas, kursh klausaas, speej saprast!" /R.H./ |
|