Dārta

apeteliiga @ 18:22: Par vīriešiem
Jā, gribēju jau te rakstīt par vīriešiem, bet nu nezinu - tā jau it kā ir tik trakoti nodeldēta tēma, ka bail paliek. Bet viņa taču nekad nezūd! Te uzrodas viens, te otrs, te trešais un, skat, jau ceturtais! Tad viņi visi pēķšņi un reizē, it kā būtu sarunājuši, pazūd un atkal pa vienam uzrodas, tiklīdz kā jūt, ka vairs nevar mani dabūt. Jā, senās dziņas nav zudušas - vīrieši ir mednieki. Tur neko izmainīt nevar. Tiklīdz, kā medījums ir dabūts - viss, zūd interese. Vai ne? :)
Pirms kāda mēneša satikos ar puisi, ar kuru biju kopā pirms diviem gadiem aptuveni mēnesi. Vakaru jauki pavadījām sēžot Teātra bāra un pļāpājot. Saņēmu daudz komplimentu u.t.t. nu viss kā nākas. Pēc tikšanās vairs ne ziņas. Nu ka ne, ta ne! Apmainījāmies nu ar apsveikumiem Lieldienās un šeku, reku - šonakt trijos saņemu garu īsziņu ar aicinājumu satikties un mājieniem īzrunāt mūsu nākotni (ko es nu nekādā ziņā negribu darīt - mani baida šādas sarunas). Nu un ej nu saproti vīrieša prātu! :)
Es jau te piekopju tādu medījuma stilu un pārsvarā gadījumu arī tas strādā, bet nu padomāju - ja nu arī viņš dara to pašu. Sak, paskatīšos, vai es viņu interesēju un pagaidīšu, kad Viņa dos man par sevi ziņu. Nu un ko tad? Abi sēž un gaida. Absurds. :) Bet vienalga interesanti, jo parasti jau kāds tomēr nenoturas un tad nu otrs var gavilēt uzvaras priekā. It kā attiecības būtu viena vienīga spēle. Bēgšanas un vajāšanas.
Laikam tikko nosodīju pati savu rīcības stilu.
Bet atzīstiet, ir taču tā, ka vīrietim vienmēr vajag kādu, ko ievilināt lamatās!