Edgars
09 December 2009 @ 08:41 pm
Subjekts. Subjektiivs.  
Londona nomaac. Metropole, modes, stila un hvz veel kaa pilseeta. Ha!

Iisteniibaa - paarpildiita ar melnajiem, kaa arii pretiigiem, maziem un tumsneejiem babajiem no Indijas un Bangladeshas, kuri man derdzas. Bet iipashi taa valoda. Strupa, pretiiga, neskaniiga. Tik daudz liidzskanju, tik maz patskanju.

Pakistaanji, araabi, marokaanji, alzhiirieshi un visi paareejie.

Es dziivoju 20 minuushu gaajiena attaalumaa no Tower Bridge, bet manaa rajonaa baltie ir retums. Smiekliigi.

Londona ir miskaste. Shauri, debiili izprojekteeti dziivoklji un maajas, debiilaakie un nekvalitatiivaakie logi, nenormaali daarga iire. Debiilie uudenskraani, kur vaaroshajam un aukstajam uudenim ir atseviskjas izpluudes. Pameegjini nomazgaat rokas.

Bet tas babaju daudzums nomaac. Sajuuta, ka atrodies treshaas pasaules valstii.

Gribu citur. Siltumaa, pie palmaam un gaishi zalja okeaana. Gribu mieru un nesteidziigumu. Veeju. Smarzhiigu un atspirdzinoshu. Man pietruukst dabas.iistas dabas. Varbuut jaabrauc uz Griekjiju? Taapat kaa Uldis. Aizbrauca uz paaris meeneshiem, pirms 4 gadiem. Taa arii palika. Un atpakalj netaisaas.

Es sapratu, ka mani nomaac muuri. Peleekaa, peleekaa Londona. Kaa cietums. Briivpraatiigs. Reizeem nesaprotu, ko vispaar te daru. Uz shiis pasaules. Seezhu un briinos.