Vakar es uz brīdi iemīlēju Londonu par jaunu. Pa vidu starp Trafalgarskvēru, sēdēšanu naksnīgajā kāda parka tumsā, dzerot alu (vai varbūt četrus), sarunām par Kolumbiju, naksnīgo pastaigu gar Bekinghemas pili, dziedāšanu un dejošanu, klausoties Brand New pleijerītī un skatoties uz prožektoru apgaismotajiem kokiem. Vienā brīdī Andriuss ar Kristīnu abi paskatījās uz mani un Andriuss man pateica: "Klau, tu šobrīd izskaties laimīgs".

Jā, es gandrīz biju.

Vakar mani Londona tomēr nedaudz pārsteidza. Vai vismaz šis dialogs.

Mēs sēžam parka nostūrītī, zālē, pārlīduši mazam žodziņam, dzerot aliņu. Ir pavisam tumšs. Pēkšņi pa parka ceļu brauc policijas mašīna.
Apstājas mums pretī. Policijas auto mirgojošās sarkanzilās gaismas izgaismo mūs. Instinktīvi gribās kaut kur noslēpt alus bundžas un varbūt pazust no turienes.

Bet no mašīnas atskan balss (dialogs, protams, notiek angliski): Hei! Jums viss kārtībā?
Es atbildu: jā, viss ir labi.
Policijas virsnieks: ā, labi, es tikai gribēju pabrīdināt, ka parku apmēram pēc 30 minūtēm slēgs ciet. Bet jūs droši varat vēl sēdēt, gribēju tikai informēt. Nu tad visu labu. (automašīna aizbrauc).

Mēs visi trīs noskatamies, nedaudz izbrīnīti un nosecinam, ka Latvijā/Lietuvā/Kolumbijā tā nebūtu vis'.