Ko tad tu bērnības vasarās darīji? Tad jau skola nebija. Žēl man to daudzo cilvēku, kam nav bijušas bezrūpīgas vasaras, laukos. Man 95% ir ļoti saulainas atmiņas, par to laiku. Arī nekādas depresijas nebija. Pat ne tuvu. :D

Nu jā, droši vien, ka man tikai tagad tā liekas, cik Latvijā atkal būtu forši. Bet nu būtu jau arī, ja varētu nākotni būvēt. Ja viss ietu uz augšu. Man tāda sajūta, ka Latvija mirst. Burtiski pārvēršas par spoku valsti.

Biznesa idejas jau laba lieta, bet bet apķērīga partnera man laikam neizdotos un finanses arī vajadzīgas sākumam. Turklāt es zinu, cik nervu un negulētu nakšu prasa savs bizness. Pazīstu čali Latvijā, ar kuru kopā agrāk Londonā strādāju. Tagad viņam sava auto īre ir un arī foršas telpas, pasākumiem. Saulains, noturīgs džeks. Tagad sēž uz visādām nervu zālēm, jo viss tas bizness, atbildība, degoši termiņi un nodokļu rekets, no valsts puses, ir pie tā novedis.