Nesaprotu, ko man no dzīves gaidīt. Nesaprotu arī, ko es esmu spējīgs sniegt dzīvei.
Ar sauli un vasaru vienmēr ir vieglāk. Es Ādažos jūtos mazliet ieslodzīts.
Sāk uztraukt tas, ka pēdējā laikā sāk pat likties, ka man nevienu nevajag.
Bet jā, gribas dzīvot Rīgā. Principā centrā. Lai var kaut vai kājām uz klubu aiziet. Lai var draugus pie sevis aicināt. Lai var dzert un nedomāt par to, ka mājās ar auto jāstūrē.
Man uz novembra beigām māja paliks vienam pašam, uz 3 nedēļām. Vecāki brauc uz Ēģipti, atpūsties. Nez ko lai dara. Viņu pēdējā braucienā bija visai garlaicīgi vienam mājās, veselu nedēļu, kur nu vēl trīs. Vismaz divus vakarus atradu sev biedrus, bet pārējās dienas bija galīgi tukšās.
Jāaicina klabiniekus ciemos, vai? :)
apelsīns_ - Post a comment
The road outside my house is paved with good intentions
Edgars (apelsiins_) wrote on November 4th, 2013 at 02:45 am