antoinette

25.11.09 09:42
"Jā, tas viss ir loģiski. Ja grib kādas teorijas vārdā unificēt veselu sabiedrību, nav cita ceļa kā padarīt šo sabiedrību tikpat bezmiesīgu, aklu un kurlu kā šī teorija. Nav cita ceļa kā nogriezt pašas saknes, kas saista cilvēku ar dzīvi un dabu. Un tā nav nejaušība, ka, sākot ar Dostojevski, mēs vairs neatrodam Eiropas literatūrā dabas aprakstu, nav nejaušība, ka mūsdienu nozīmīgās grāmatas vairs neinteresējas par dvēseles niansēm un mīlestības patiesībām, bet aizraujas ar tiesnešiem, prāvas un apsūdzības mehānismu, ka vairs netiek atvērti logi pasaules skaistumam, bet logus rūpīgi aizdara, sargājot vientuļnieka skumjas. Nav nejaušība, ka šodien Eiropas domu iedvesmo filozofs, kurš rakstīja, ka vienīgi modernā lielpilsēta ļauj garam sevi apzināties, un kurš aizgāja pat tik tālu, ka apgalvoja: daba ir abstrakta, vienīgi prāts ir konkrēts: Tāds ir Hēgeļa viedoklis un arī izejas pamats milzīgai inteliģences dēkai, kas galu galā nonāvēja visu. Dabas dižajā ainā šie apreibušie gari redz vairs tikai paši sevi. Tas ir pēdējais aklums."

/Brīvības liecinieks/

Un es visu,visu nokavēju. Toties daudz un labi padomāju.
0 raksta rrr..

21.11.09 01:31
"Non merita nome di creatore, se non Iddio ed il Poeta."
jeb
"Neviens nav pelnījis radītāja vārdu, vien Dievs un Dzejnieks."
0 raksta rrr..

14.11.09 10:54
"(..)atklāti sakot, Vilhelm, es tomēr zvērēju, ka meitene, ko es mīlētu, uz ko man būtu tiesības, nekad nedrīkstētu dejot valsi ar kādu citu, kaut man tāpēc būtu vai bojā jāiet. Tu saproti mani!"
0 raksta rrr..

13.11.09 08:13
- Sāc taču beidzot celt pats savus milzu kaleidoskopus.. vismaz par piemiņu zudušajam un aizgājušajam!!
..bet mēs joprojām ripojām lejā no kalna.
Tad es apstājos. Mākoņu laivās mums garām papeldēja divi stalti brieži, klusi mādami ar enkuru.
- Es vairs nebaidos. Gribu atpazīt brīdi, kad smiekli pārtop apsmieklos, patmīlība egoismā, rūpes uzmācībā un dzīve nāvē, - viņš teica, nokrītot zālē man blakus.
Bet šobrīd manā istabā ir tik auksts, ka es pat redzu savu elpu, tik auksts, ka es vairs nespēju sapņot.
0 raksta rrr..

Netradicionāla
10.11.09 23:27
...es vismaz varu mēģināt.

Aiz loga un kailajiem koku zariem ainu nosedz bieza, pelēka migla. Klāt īstais veļu laiks, un tā vien gribas uzlekt uz slotas ar vārnu uz pleca kā O. Preislera Mazā raganiņa, tad laisties pāri debesu jumiem, pāri namiem un to skursteņiem, sabērt to verdošajās mutēs vecus sprunguļus un klaigāt vēl nedzirdētus lāstus un pasakas. Vēlāk atsēsties uz kāda Liela Greiza Rata un lūkot, cik dzīvīgi sprakšķ uguns jūsu nu jau piepildītajās krāsnīs. Bet orandžās laternas ielu velvēs man būtu gluži kā jāņtārpiņu kollonija novembra vidū.

Un kā man patīk, ka jūs manu sirdi noglabājat droši aiz atslēgas savā izdilušajā kabatā kopā ar putekļiem, mušām un rakstāmspalvām, taču es nesaprotu cilvēkus, kas neatpazīst zvaigznājus.
0 raksta rrr..

8.11.09 15:50
Bet Jūs esat bezgalīgi izredzēts. Tā sabiedrības retā,niecīgā daļa, kas ir visādā ziņā vājprātā žilbinoša. Jūs mūs apburat ar savu vārdu spēcīgumu un jēgu, gan domu dziļumu.. pat visnekonkrētākie vārdi no Jūsu mutes skan gluži vai dievišķi. Bet vairāk par domu gudrību mūs žilbina Jūsu skaistums. Tas ir kas varenāks par ieročiem, vārdiem. Tas varētu līdzināties vien Žana Batista Grenuija darināto smaržu varai.
1 raksta rrr..

8.11.09 15:11
Šodien es esmu vitāli atkarīga no pulverīšiem. Gan pelēkiem, gan dzelteniem, bet karstiem.
Bet tik un tā es paturu tiesības melot.
0 raksta rrr..

5.11.09 19:13
Un kā teica Jeanne-Antoinette Poisson jeb Madame de Pompadour:
"Après nous le déluge.."
0 raksta rrr..

3.11.09 23:51
* * *
un es noliecu galvu šī majestātiskā klusuma priekšā.
kur ir mans Glābējs, kad es gaidu ikvakara Pestīšanu?
0 raksta rrr..

5
1.11.09 21:59
Tu esi mans saldi reibinošais vīns,
mana gadsimta dzira.
Ar Tevi man celties un krist.
0 raksta rrr..