13. Novembris 2009

• 13.11.09 08:13
• - Sāc taču beidzot celt pats savus milzu kaleidoskopus.. vismaz par piemiņu zudušajam un aizgājušajam!!
  ..bet mēs joprojām ripojām lejā no kalna.
  Tad es apstājos. Mākoņu laivās mums garām papeldēja divi stalti brieži, klusi mādami ar enkuru.
  - Es vairs nebaidos. Gribu atpazīt brīdi, kad smiekli pārtop apsmieklos, patmīlība egoismā, rūpes uzmācībā un dzīve nāvē, - viņš teica, nokrītot zālē man blakus.
  Bet šobrīd manā istabā ir tik auksts, ka es pat redzu savu elpu, tik auksts, ka es vairs nespēju sapņot.
• 0 rakstarrr..