10. Novembris 2009

• Netradicionāla
• 10.11.09 23:27
• ...es vismaz varu mēģināt.
  
  Aiz loga un kailajiem koku zariem ainu nosedz bieza, pelēka migla. Klāt īstais veļu laiks, un tā vien gribas uzlekt uz slotas ar vārnu uz pleca kā O. Preislera Mazā raganiņa, tad laisties pāri debesu jumiem, pāri namiem un to skursteņiem, sabērt to verdošajās mutēs vecus sprunguļus un klaigāt vēl nedzirdētus lāstus un pasakas. Vēlāk atsēsties uz kāda Liela Greiza Rata un lūkot, cik dzīvīgi sprakšķ uguns jūsu nu jau piepildītajās krāsnīs. Bet orandžās laternas ielu velvēs man būtu gluži kā jāņtārpiņu kollonija novembra vidū.
  
  
  Un kā man patīk, ka jūs manu sirdi noglabājat droši aiz atslēgas savā izdilušajā kabatā kopā ar putekļiem, mušām un rakstāmspalvām, taču es nesaprotu cilvēkus, kas neatpazīst zvaigznājus.
• 0 rakstarrr..